Nostrādāju 8 gadus ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem. Neredzēju vairs jēgu un no skolas aizgāju. Ja vēl tam bērnam ko labu var parādīt un iemācīt, tad vecāki lielākoties to visu atkal nograuj. Un vainīgs vienmēr izrādies pats. Lai gan tas tā ir ne tikai bērnu pasaulē. Arī grūtībās nonākušiem pieaugušiem nav jēgas palīdzēt, ja paši nelūdz. Beigās attopies mēsliem noliets un nolamāts. Mana pēdējo gadu pieredze. Diemžēl. Negribu zaudēt ticību labajam un ceru, ka var būt kaut kur ir arī citādāk.