rūsganais sprakšķis

kā to ņem, senos laikos viņi bija pa visu perimetru dārzam ik pa pāris metriem, tagad palikuši trīs vienā malā, viens otrā un viens zem egles :(

man patīk,ka dārzs ir džungļi,kurā paslēpties, es pēc šādas nodevības jūtos makten atsegta svešām acīm.

iepriekšējais nolūza vasarā pāris metrus no manis , laikam viņi savu mūžu nodzīvojuši :(