jāpadomā,jā.
man šķiet,ka viņa to visu ir pieņēmusi kā neizbēgamību, tāpat kā tas bija ar mammas vardarbību. tāpēc vakar,kad sāku sarunu par to,kas nomācs, vispirms tikai teica,ka viņai jau neviens nevar palīdzēt un,ka nav jēgas runāt, bet,kad izrunājās, pati atzina,ka palicis vieglāk
jāļauj domai nosēsties,ka IR iespējams kautko mainīt.
man šķiet,ka viņa to visu ir pieņēmusi kā neizbēgamību, tāpat kā tas bija ar mammas vardarbību. tāpēc vakar,kad sāku sarunu par to,kas nomācs, vispirms tikai teica,ka viņai jau neviens nevar palīdzēt un,ka nav jēgas runāt, bet,kad izrunājās, pati atzina,ka palicis vieglāk
jāļauj domai nosēsties,ka IR iespējams kautko mainīt.