rūsganais sprakšķis

Pērkot apavus, vienmēr prasu kasti, kuros tie der, nesezonas, nevilktos apavus turu skapī - kastē.
Ja atstāju kādus pie mammas mētājamies, šī ātri nahrenizē, viņai tāds skapītis, zemāks par celi, sienas garumā gaitenī, divi plaukti katrā, tad nu tajos plauktos stūķē gan savus, gan brāļa, gan manus, gan vīra izmētātos apavus, ja tādi uzronas. Katrus ieliek maisiņā, lai nenoput (vai kastē) un krāmē iekšā. Kad vietas sāk pietrūkt, izrevidē un pusi izmet. :D

Tur nekāda kārtība viņai nav - tā pati mētāšanās, tikai aiz durvīm, kur neviens neredz.