no vienas puses, izejot no tā, ka uz lielu daļu mūs attiecas fakts,ka esam tikai cilvēki un nekas cilvēcīgs nav svešs - protams,gribētos to palasīt, bet savā ziņā tā tāda deguna bāšana citu dzīvē. nezinu, kur ir robeža starp "privātās dzīves" lasīšanu un svešu mīlestības vēstuļu lasīšanu.
lai gan, mums jau tagad viss ir tāds.. publisks.
man, nenoliedzami, šķistu interesanti ko tādu lasīt, jo pati nekad nevienu mīlestības vēstuli rakstījusi neesmu un nav tādas domas bijis -līdz ar to pats stāsts -kāpēc kāds izvēlējies rakstīt - būtu saistošs.
bet laikam jau neviens tādu projektu neuztaisīs.
jo, lai arī lasītu būtu interesanti, ar savām vēstulēm es tomēr nedalītos.
lai gan, mums jau tagad viss ir tāds.. publisks.
man, nenoliedzami, šķistu interesanti ko tādu lasīt, jo pati nekad nevienu mīlestības vēstuli rakstījusi neesmu un nav tādas domas bijis -līdz ar to pats stāsts -kāpēc kāds izvēlējies rakstīt - būtu saistošs.
bet laikam jau neviens tādu projektu neuztaisīs.
jo, lai arī lasītu būtu interesanti, ar savām vēstulēm es tomēr nedalītos.