![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nu,tad jau Tu saproti,ka šādā vidē dzīvojot, grūti reizumis izvairīties no šādām izjūtām.
es nebūt nesaku,ka ir kāds ierobežojums, cik veci cilvēki var lēkāt pa deju grīdu vai kur citu, tomēr, ir nianses,kur un kad un ar ko to darīt.
bet šīs domas man daļēji radās tieši tāpēc,ka es biju ar saviem gandrīz 40gadīgajiem bračkām vietā,kur bija pilns ar divdesmitgadniekiem, un visvairāk tāpēc,ka manī pamodās bailes vienā brīdī nonākt bračkas vietā- tāds tēvainis ar alus vēderiņu, tīņu džemperī neritmā izlēkā savu 40gadnieka krīzi. es zinu,ka pagaidām vēl man nedod tos gadus,kas man ir, man pat prasa dokumentus uzrādīt reizumis, kad uzvilkts kautkas pavisam kreizī, bet kautkādā brīdī Tu paliec muļķīgs ar saviem 18 "galvā" un es nerunāju par bailēm izskatīties muļķīgam pasaules, bet gan savu tuvāko cilvēku acīs.
un tas muļķības slavinājums bija pieminēts atceroties to jaunības maksimālismu,kas tad vēl piemīt un domas,ka ir tikai šodiena.
un visvairāk jau skaudību, jo mana dzīve,reāli, sākās pēc 23. visus gadus pirms tam es sēdēju mājās un lasīju grāmatas un gaidīju princi baltā zirgā un tas tik ļoti nebija tā vērts. un man skauž, ne zaļi, balti skauž, ka to vairs neatgūt.
es nebūt nesaku,ka ir kāds ierobežojums, cik veci cilvēki var lēkāt pa deju grīdu vai kur citu, tomēr, ir nianses,kur un kad un ar ko to darīt.
bet šīs domas man daļēji radās tieši tāpēc,ka es biju ar saviem gandrīz 40gadīgajiem bračkām vietā,kur bija pilns ar divdesmitgadniekiem, un visvairāk tāpēc,ka manī pamodās bailes vienā brīdī nonākt bračkas vietā- tāds tēvainis ar alus vēderiņu, tīņu džemperī neritmā izlēkā savu 40gadnieka krīzi. es zinu,ka pagaidām vēl man nedod tos gadus,kas man ir, man pat prasa dokumentus uzrādīt reizumis, kad uzvilkts kautkas pavisam kreizī, bet kautkādā brīdī Tu paliec muļķīgs ar saviem 18 "galvā" un es nerunāju par bailēm izskatīties muļķīgam pasaules, bet gan savu tuvāko cilvēku acīs.
un tas muļķības slavinājums bija pieminēts atceroties to jaunības maksimālismu,kas tad vēl piemīt un domas,ka ir tikai šodiena.
un visvairāk jau skaudību, jo mana dzīve,reāli, sākās pēc 23. visus gadus pirms tam es sēdēju mājās un lasīju grāmatas un gaidīju princi baltā zirgā un tas tik ļoti nebija tā vērts. un man skauž, ne zaļi, balti skauž, ka to vairs neatgūt.