rūsganais sprakšķis

nedēļa pagājusi bez būtiskiem ekscesiem, ja neskaita, ka vakar borders iesprūdināja apakšžokli stobrkaulā, jau gara acīm redzēju Canderu diennakts klīniku, narkozi un zāģi, taču izdevās nomuhļīt no ilkņiem, tik vien, ka satrūkās, salecās un ar savu svina pauri uzsita man aci. Ļoti skaistas lillā ēnas šodien.

Taču gaidīšana, kad atkal notiks vēl kādi sūdi, iebakstījusi draudzenei depresijai, vakaros vispār nevar sevi piespiest iet gulēt, diezgan poh uz darbu (ok,nav nekas šobrīd būtisks darāms), šonakt ap 2iem pakausī norezonēja vecā melodija "gribu pogu "izslēgt".

daudz staigāju, šodien dabūju Garminā marta 300k soļu nozīmīti, sola saulainu un siltu, parosīšos pa dārzu, putni sāk atlidot, dzied visās malās, ceru, ka atlaidīs,