rūsganais sprakšķis

irōniski,manā sentimentālajā plejlistē, ko klausos retos vienatnes brīžos, just because, ikurāt skanēja latviešu romantisms brīdī,kad lasīju unpija pollu

un sapratu,ka mana Līgo izvēle ir iesvērusies tāda kā ir tieš tamdēļ,ka varēšu izmauroties visas sviestainās minōra balādes kompānijā,kurā to grib dzirdēt (vīrs,laiiet uz dzīvokli skatīties futbolus,ja pretenzijas)
es gan neesmu gadiem tur/pie šiem bijusi svinēt, bet vismaz izsenis mēs ar māti kotējāmies - viena otrai skatās mutē, es turu meldiju, māte zin vārdus.

nezinu,kasman vainas,bet nu pie sirds tas minōrs, pie sirds

šitas jau tāds modernisms, bet es zinu visas liepas satumst, uzkalnavientulisozols, viršizili, ugunskurs,rūžeņa,untādāgarā, galnais,ka minōrā