rūsganais sprakšķis

pirms kāda brīža prispičila un nopirku mikreni. atšķirībā no pranamat durstīgā paklājiņa,kas krāj putekļus, šo pirkumu intensīvi lietoju (dooh, loģiski, ja to paklāju varētu ēst...)

atcerējos,ka kihelkonna rakstīja par dārzeņu sautējumiem, pamēģināju un kļuvu nedaudz laimīgāka pa dzīvi, jo dārzeņu sautējums man lietas afigenna garšīgs ēdiens, plus mikrenē līdzīgi kā muļķivarkā katrs dārzenis saglabā savu garšu, bet process ir mač īziērs - sametu visu bļodā, bļodu iemet mikrenē un aiziet staigāt ar suņiem, voila!

pārmaiņas pēc nav jāčortojas no sērijas " kāpēc es tik garšīgi gatavoju" jo tāds sakņu sautējums ar visu sviesta pikuci tomēr ir un paliek cīši veselīgs un netrekns ēdiens, vienīgi kunģis izstaipās, bet katru reizi garšo savādāk garšīgi, vīrs reizēm papukst par olīvēm vai rozīnēm, bet pa lielām šaibām ļoti apmierināts, jo šī ēdiena gatavošana sasmērē stipri maz traukus.