rūsganais sprakšķis

kad jūlija sākumā atdevu kaķi mātei 'uz remonta laiku' galīgi nebiju spējīga iedomāties,ka oktobra sākumā vēl nekas neliecinās par kaķa atgriešanos mājās.

vot skatos te tagad uz to bumbu uz kājiņām un domāju - KĀ es viņu atkal pieradināšu pie disciplīnas. vēl jau uz manu ĒUU!!! reaģē, bet nu izlaists ir līdz pēdējam - staigā pa galdu, grauž grāmatām stūrus, kož segā, lec kājās, utt utjp.

man liekas,ka māte to dara specjāli, lai es to lopu beigu beigās neņemtu prom - jo tas jau vairs nebūs idejālākais kaķis pasaulē.

vispār jau no vienas puses man būtu prieks,ka mātei ir kāds,ar ko vakaros parunāties, bet tomēr - tas ir MANS kaķis. un man vajag kaķi jebkurā gadījumā, tīri praktiski žurcisku apsvērumu dēļ, un ņemt ATKAL jaunu kaķi būtu ... sviestaini. ehhh..... bet varu iedomāties,kā šķīdīs asaras,kad es to bumbuli vedīšu prom....

p.s. lūk,viņš atkal izpildīja performanci - noraut peli no datorgaldiņa. māte par tādiem jociņiem tikai priecājas, johaidī..