rūsganais sprakšķis

labās rokas zeltneša pašā galiņā bij iedūries rozes vai kāda cita nelieša ērkšķis, šausmīgi sāpēja, bakstīju, bakstīju ar adatu,kamēr ar pinceti izdevās izvilkt, bet sāp maita tāpat.
aiz dusmām jāiet pļaut zāli.

vēl pie viss ir slikti jāatzīmē,ka svētdien pārorganizējāmies, respektīvi, skapi nolikām tur, kur gulta un gultu tur, kur skapis, lai santehniķi tiek klāt kam tur viņiem klāt jātiek savas trubas velkot.
un ir pilnīgs čau, kas šonakt sasniedza, jācer, apogeju - vispār nevaru pagulēt. miegs nāk,aizmigt nevaru, skatos kā pamazām svīst gaisma, iekrītu kādā murgainā sapnī, uzreiz atkal pamostos un klausos kā čivina putni.
spēka jau vairs galīgi nav, 4 naktis.