rūsganais sprakšķis

žēlojos te par vīrišķi,kas tipa slims, bet rij,ka nemetas.

vot, sēžu mājās, galva plīst pušu, palepot nevar,jo deguns ciet, bet caur muti elpot nemāku, runāju basā un pusi dienas pavadu atbrīvojoties no tējas galoniem,kas izdzerti

un ko es gribu? ēst es gribu!!! pie kam, ne jau tur tāpat, desmaizi, nē - tumjumu ar garnelēm šai sagribējies.

turiet īkšķus,lai to,ko uzveidošu no tā,kas ir mājās, tiešām varētu ēst.
savādāk būšu aplam īgna.
uz jums gan tas nekādi neattiecas, bet nu cilvēkmīlestības vārdā.