rūsganais sprakšķis

savilku varen labu shēmu

bračkām pasaku,ka man ir randiņi, randiņiem pasaku,ka man ir bračkas

un pati eju pie svaines adīt.

vienīgi visā ģeniālajā shēmā , pat pieņemot,ka nebūsim tā aizadījušās, lai nevarētu pēc tam no grīdas savākt suņa spalvas kā lietiskos pierādījumus, pa abām aizmirsām tādu faktoru kā bērns, kuram tak gluži neliksim melot tēvam acīs skatoties.

ehh..... šķiet,ka man būs foršs vakars un pēc tam 2 apvainojušies bračkas.

es jūtos tik neglābjami pazaudējusies tulkojumā, pati sevī un izplatījumā, ka varu likt galvu ķīlā un pēc tam jebkur citur, ka šovakar piedzeršos.
cik labi,ka man ir suns,kurš mani atvedīs mājās, whatever it takes.

un piedzerties līdz kliņķim varētu būt labākais,kas ar mani notiktu, jo savādāk kautkurā no čakrām pīkst iekšējais savādākais,kurš saka,ka jāiet dzīvē un jāsavāc dajebkurš pietiekami slaids, garš un izskatīgs un jānodrāžas tā,ka dizrksteles šķīst un sūds ar visām jūtām.