rūsganais sprakšķis

nerunājot par to,cik kretīnska nedēļa un ,ka no darba izgāju 20 pilnīgi murgainā omā ar baisām galvassāpēm, iebraucu pa ceļam veikalā,jo sapratu,ka rīt pie -15 esošie zābaki vnk nespēs nohendļot stāvēšanu uz aukstas zemes daudzu stundu garumā bez īpaši aktīvas kustēšanās.

nopirku kautkādus dīvainus zābakus, kuros ielikt silto zoli + tik brīvus, lai var kustināt kāju pirkstus.

itkā.

tagad domāju iziet ārā ar suni un iemēģināt.
kastes izmērs mani nedaudz samulsināja. kastes atvēršana manī raisīja paniku.
es laikoju brūnus, bet palūdzu,lai man dod pelēkus. man ir pelēki, ebt pilnīgi cits modelis ar pilnīgi citu sajūtu iekšā
tur es neielikšu zoli, man jau vilnas zeķē ir par šauru, un kur ir šauri, tur salst.
veikals aizveras pēc 5 min un atvērsies,kad jau būšu tālēs zilajās.
nu, KO man tagad darīt???
ja neskaita, ka tie zābaki bija spešelī rītdienai, tad - man viņi nepatīk, viņi ir īsi un ar caurumu sānā un vabše, par šauru.

es jau neteikšu skaļi,ka tai brīdī,kad pārdevēja deva man maisu, iekšējā balss teica,pasties, vai viss ok. bet man tā sāpēja galva, ka es tai iekšējai balsij teicu, sēdi klusu savā kaktā. bļin, nu es tak ZINU,ka MAN sava iekšējā balss IR jāklausa. jooohaidiiiii.
nekas cits neatlisk kā salt esošajos zābakos un mēģināt rīt ieskaidrot veikalā,ka neesmu kamielis. ja,protams, nebūšu iesalusi zemē.