![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
redzēju sapnī,ka pamostos ap 9 no tā,ka ir atbraukusi māte un vēl kautkādi cilvēki nāk iekšā mājā, bet manā gultā ir vīrieši (2 gab), totāls bardaks gan guļamistabā, gan visistabā, kurā bez tam ir pārbīdītas mēbeles.
nāk iekšā cilvēki, nes kautkādus matračus un plauktus, es izmisīgi mēģinu aizbīdīt guļamistabas durvis,lai viņi neredz tos,kas tur guļ, bet sliede gražojas kā ieeļļota un durvis vislaik veras vaļā.
es mēģinu pierunāt tos divus ātri saģērbties un izlekt pa logu, bet tie kretīni nevar pamosties.
vienīgais,kā to varu izskaidrot ir man pašai nesaprotamā neērtības sajūta,kas mani pārņem rītos,kad kāds iziet no manas mājas, like i care,ko domā kaimiņi. bet tas walk of shame tomēr ir nepatīkams.
šis sapnis, protams, nav tik nepatīkams (kaut tie vīrieši bija ļoti ...hmm. ne manā gaumē) kā viens pirms šī, kurā es pārcēlos uz māju jelgavā (wtf) un tur dārzā bija sievietes līķis, kuru mēs ar bijušo apbrīnojami pataloganatomiskā mierā atbrīvojām ar skalpeli no kautādas marles, kas bija pielipusi. sapnī bija daudz zinātniskas dabas detaļu, kuras diemžēl nespēju vairs restaurēt.
un tad es tik tiešām aizgulējos un man nebija,kur noparkoties un es riņķoju pa kvartālu ar pārdomām,ka vismaz šo manas dzīves problēmu varētu atrisināt ļoti vienkārši.
vai nu man kāds uzdāvinātu Smartu vai arī mēs beidzot pārdotu šitās stulbās telpas un pārceltos tālāk no centra. tā kā šefs dzīvo vēl tālāk uz manu pusi,ir skaidrs,ka sliktāk jau vairs nevarētu būt.
nāk iekšā cilvēki, nes kautkādus matračus un plauktus, es izmisīgi mēģinu aizbīdīt guļamistabas durvis,lai viņi neredz tos,kas tur guļ, bet sliede gražojas kā ieeļļota un durvis vislaik veras vaļā.
es mēģinu pierunāt tos divus ātri saģērbties un izlekt pa logu, bet tie kretīni nevar pamosties.
vienīgais,kā to varu izskaidrot ir man pašai nesaprotamā neērtības sajūta,kas mani pārņem rītos,kad kāds iziet no manas mājas, like i care,ko domā kaimiņi. bet tas walk of shame tomēr ir nepatīkams.
šis sapnis, protams, nav tik nepatīkams (kaut tie vīrieši bija ļoti ...hmm. ne manā gaumē) kā viens pirms šī, kurā es pārcēlos uz māju jelgavā (wtf) un tur dārzā bija sievietes līķis, kuru mēs ar bijušo apbrīnojami pataloganatomiskā mierā atbrīvojām ar skalpeli no kautādas marles, kas bija pielipusi. sapnī bija daudz zinātniskas dabas detaļu, kuras diemžēl nespēju vairs restaurēt.
un tad es tik tiešām aizgulējos un man nebija,kur noparkoties un es riņķoju pa kvartālu ar pārdomām,ka vismaz šo manas dzīves problēmu varētu atrisināt ļoti vienkārši.
vai nu man kāds uzdāvinātu Smartu vai arī mēs beidzot pārdotu šitās stulbās telpas un pārceltos tālāk no centra. tā kā šefs dzīvo vēl tālāk uz manu pusi,ir skaidrs,ka sliktāk jau vairs nevarētu būt.