rūsganais sprakšķis

nazin,ko iesākt ar to ņūjierzīvu.
ja varētu tā ,kā pagāšgad,bija baigi rēcīgi un forši, bet divreiz vienā upē neiekāpsi, kas jau ar ko izšķīries,kas ar ko kopā sagājies, kompānija vairs nav tā.
so, ze kvekščen iz, wattudū. if dū.

retrospektīvā griezumā , diez,cik senus ny es spēju atcerēties?

2011 - psihodēlija ar grieztiem pirkstiem
2010 - .... gaidījām,kad paies svētki,lai apglabātu tēti
2009 - šķiet,ka lieliskajā sešiniekā, kura īsti vairs nav
2008 - taisījām ātro remontu viesistabā un vēlām sniegavīru pie jūras
2007 - sasperjods, neatceros. laikam pie maniem vecākiem.
2006 - ganjau strādāju
2005 - tizlajā pļavnieku dzīvoklī
2004 - no idea
2003 - pulkvedis - kautkuriene - līdz pēcpusdienai
2002 - no idea
2001 - no idea
2000 - no idea

pēc visa spriežot, šie ir tik mazsvarīgi svētki,ka mierīgi var nesvinēt.

apskatījos sacensību video un secināju
1) veste tiešām mani pataisa resnu.
2) es baisi plātos. labi vismaz,ka bez skaņas skatījos un nesabojāju omu pavisam.
3) man ir nenormāli gari mati. kas būtu goood, ja viņi nebūtu ļoti atšķirīgās krāsās pie galvas un galos. jākrāso. jāpērk henna un jākrāso, bet nu tāāāāds slinkums.
un kad es pēdējoreiz biju pie Znotiņa? absolūti neatceros. bet reizēm taču pie friziera ir jāiet, ne? jāsaņemas. jānohennojas un jāiet,lai viņš atkal par priecāties un šņikāties pēc patikas.

a mož nogriezt atkal čolku? bet tad baigā ņemšanās, man slinkums ņemties ar matiem.

kā lai nosit vēl divas stundas, lai ietu nedarīt neko mājās?

es javna esmu iemaisījusi pārāk daudz hennas.

anyone intersted? :D

negribu krāsot matus, negribu iet gulēt, negribu, neko negribu


esmu veca un banāla kā zirgadeķis