rūsganais sprakšķis

šī diena gandrīz iegāja vēsturē, bet tomēr neiegāja

es bez piecām minūtēm gandrīz atnācu uz darbu pirmoreiz jostiņsvārciņos (nu,zinu,ka nepiedienīgi,bet bija tāda oma)
taču manu tikumību izglāba fakts,ka mani pievīla elastān-poliamīda veidojums,kas nodevīgā kārtā izrādīja ieplīšanas pazīmes pašā nelāgākajā vietā, un cita šāda veidojuma pareizajā tonī nebija, tā nu manu kolēģu darba diena tika izglābta, ja vien te būtu , ko glābt un visi negaidītu,kad beidzot dzersim karstvīnu, neskaitot mani,kam tas būs jātaisa,kas ir pie stūres un kam darba pāri ausīm.

zvanu, pilnīgi pārliecināta,ka kautkādam Gatim
saku:labdien Gati
šisman: nē,Māris

ievelku dziļi elpu,lai sāktu viņam pierādīt,ka viņš ir Gatis

bet sekmīgi paskatījos priekšā esošajā papīrā, ka, nujā, tiešām Māris.

Āpši ir pielieti ar karstvīnu, my job here is done.

Dodos mājās cept piparkūkas ( mīklu pati nebiju taisījusi gadus 20;šausmīgi interesē,kas sanāks)

Priecīgus visiem Svētkus un daudz Jautrus stāstus,ko stāstīt nogurdinošajā otrdienā.