rūsganais sprakšķis

tā nu man ikurāt vakar likās.

izejam staigāties. pie pieturas stāv kautkāda tante,kas nezkāpēc seskam liekas baisi interesanta (parasti pīpļi viņu nesaista), pieejot tuvāk saprotu - viņai divi milzu maisi pietūcīti ar svaigu gaļu.
nezkāpēc tanta grib ar mani runāties, es kautko pieklājīgi atbildu un steidzos tālāk, bet,prootams, mans mīļumiņš tieši tad izdomā nolikt kluci. kamēr stāvu ar maisiņu blakām un savācu, dīvainā tante ir izvilkusi kautko no maisiņa un taisās iebarot manam sunim. protams,ka ja nedrīkst,tad nedrīkst- suns to saprot, tante ne. mēs ejam prom un man pakaļ bauro - nu meitene,kas jūs dīvaina, nu jums suns tāds izkāmējis, trahejas tak labas, es saviem suņiem mājās nesu, blabalbla....

izstaigājam rajonu, nākam jau uz māju pusi, dzirdu - bauro. kaķis. pirmajā mirklī padomāju,ka skaidro attiecības, bet paskatos apkārt un redzu,ka viens sēž zem mašīnas uz ielas un bļauj cik spēka - tā,kā bļauj kaķis,kad tam bail vai sāp. pārejam pāri ielai, sunim jau dikti interesanti, bet kaķis šņāc,nolemju,ka šis vnk atbaida suni. ejam prom, bet baurošana nerimstas. mana mīkstā sirc protams neļauj tā aiziet. piešnorēju suni, pie laternas staba (!! es vakaros nekad neņemu līdzi pavadu, pati nezinu,kāpēc vakar paņēmu) un eju pie kaķa runāties. šis bļauj minūtes piecas, rāpoju ap mašīnu, mēģinot saskatīt,vai lopam nav kāda brūce vai kas,visi kas brauc pa ielu nervozi bremzē. kaķis izlien no pamašīnienes un metas mīļoties. mīļojas un murrā, tāds liels, ruds un labi barots, acis tīras- javna nav ielas kaķis. nu,nevaru es aiziet prom. ja nu tas ir izkritis pa logu vai izmucis un netiek mājās? es zinu,ka visu pasauli neizglābsi,taču, es gribētu,ja kādreiz kāds no maniem lopiem pabēg,lai viņu nepamestu uz ielas garāmgājējs. es ticu atgriezeniskajai saitei- goda vārds, es vienmēr dodu vecākiem cilvēkiem vietu sabtransportā - un manai mā ar vienmēr dod.
bet par kaķi - es sēžu un apsveru domu zvanīt uz Tutti,kur dabūju savu kaķi,prasīt padomu, vai arī iet mājās nolikt suni un tad nākt risināt kaķa jautājumu. kamēr es tur murcu kaķi un domāju - skatos,nāk tā dīvainā tante ar saviem 2 suņiem. nočortojos pie sevis. un tad mans brēcējs saslej asti gaisā un teš pretī tai tantei!!! izrādās,viņas kaķis izmucis un aizskrējis meklēt saimnieci :D
mani galu galā nosauca par labo cilvēku, utt utjp. un visi laimīgi. loks noslēdzies.

tā kā uz darbu atvilkos tikai tāpēc,ka nevaru sadalīt māju ar māti, kura man neļauj slīmestoties pēc saviem ieskatiem, tad šodien vārīšos, that's a promise.

vakar mani aizdzina gulēt 23 (šai vietā ir trekni jāsmejas. manā mājā, manos 31 gados, māte mani aizdzina gulēt)

loooģiski,ka es nevarēju aizmigt. jo vairāk domāju par to,ka no rīta jāceļas uz darbu, jo miegs aizlaidās vienu koku tālāk.

( starp daudziem un dažādiem apcerējumiem, piepeši nonācu pie senām atmiņām . ) </div>

tu,cilvēks,2 dienas neesi darbā
jā,protams,atnākot ir kaudze ar darbiem. lielāka kaudze,kā tev likās,ka vajadzētu būt.

bet ibioriomario, kā viņi ir spējuši saštukot,ka rīt jāsvin kaukas,ja reiz es tik cītīgi vislaik uzstāju,ka dzeram tikai 30ajā?? tikai 2 dienas nebiju !

un,protams, organizēt jau ta man.
skuju man gribas tagad kautkādus karstvīnus un keksus un kovēlne meklēt, vēl mazāk patērēt, joh! man rīt piparkūkas jācep!!!



(*) - "kā tas nākas", rakstīts vieglā žvingulī

tāda sajūta,ja uz ielām pirmssvētku psihoze un visi,kas nemāk braukt, ir izrāpojuši no alām, šausmīgi kaitinoši.


temperatūra pēc darbadienas atkal augšā, bet jāiet suņstaigāt.
un jāizdomā ko rīt vilkt mugurā,ja reiz rīt tā faking pasēdēšana. varētu būt pagrūti izskatīties pēc sņeguračkas ,ja ir vate galvā.... tātad jāvelk liels dekoltē, lai uzmanība tiek novērsta no acīm uz acīm.
gribu gulēt.