rūsganais sprakšķis

atkal vibrē tas nolāpītais prāmis
manas brančs šodien ir no keksa izrubinātas rozīnes un merrild kafijas baltinātāja pulverītis. kādi nu jau 10 gab.

un tad es brīnos,ka jūtos dīvaini.

uz galda ir absolūts haoss un nekam negribas ķerties klāt

"...viss samest stūrī un liekas tik baiss...
svaigs gaiss,
ko nemanot ieelpo krūtīs
atkal rādās tik lieKs
kā sniegs
ko nemanot nomaina
pērkons un lietus...."

sēžu , blenžu sienā
saprotu,ka vajag atvaļinājumu un saprotu,ka nespīd
es saprotu arī,ka patiesībā šobrīd būtu tā jāiespringst, ka pakaļa putās, bet nezinu, kā iesprindzināties.

absolūti neticamā kārtā, gribas šovakar kaukur iziet, bet es zinu,ka aizbraukšu mājās un ieslīgšu rutīnā un nekur neaizvilkšos, pat, ja zinātu,kurp vilkties..
nu,kāpēc arā nav vasara??? tas būtu elementāri, paņemtu suni un ietu kautkur dzert vīnu....

ienīstu miltu kodes.
nupat kā vienu atradu vārāmajā sālī!!

mans zeķu rūķītis ir apgreidojies.
es JEI BOGU zinu,ka nopirku saldo krējumu.
bet nekur, NEKUR, tā nava.