rūsganais sprakšķis

es jau nemaz nerunāju par atrakcijām ar suņa caurumu sānos, nepareizām vetārsta diagnozēm un izrakstītiem prednizeloniem, vai kaķa aci,kas sākusi asiņot, vai stulbo pastu,kas negrib izsniegt ierakstītu vēstuli pret pilnvaru,ar kuru esmu kārtojis lietas bankā, zemesgrāmatā un VID, vai par faktu,ka visticamākais nāksies maksāt administratīvo sodu,jo sēde par nesadarbošanos ar valsts iestādi notika 8 stundas pirms es izņēmu to nolāpīto vēstuli,vai par to,ka pie visiem čakariem vēl klāt nāk saistību nokārtošana ar VID, vai par to,ka šorīt aizmirsu atslēgas un salu lietū,kamēr atvilkās kāds uz biroju.
vienkārši nav omas.
un es nesaprotu,vai es tiešām esmu neapmierināta ar to,ko tas otrs dara,jeb es vienkārši meklēju iemeslu visu izbeigt akančaķeļno.
viss besī.

nevaru nomierināties, sastresojos dēļ tā VID. viss ir beidzies laimīgi, bet strjoms iekšā sēž un neiet prom.
un šādi gadījumi tomēr liek domāt labāk par valsts mašinēriju - tajā ir palicis cilvēciskais (pozitīvā ziņā) nekoncetrējoties tikai un vienīgi uz represīvo funkciju.
aiznestu konfektes, bet nevar jau kukuļot ierēdņus laikam.....