rūsganais sprakšķis

svētdien uz ciemiem apsolīju uztaisīt lazanju, kautkā mēle paslīdēja bailēs,ka visi savāksies , ieskries spicē un nopirks rimi kautko negaršīgu
šodien taisīšu gaļas mērci, pašu lazanju rīt, ēst dabūšu tikai parīt, bet jau tā siekala tek...

varbūt jāaiziet pusdienās?
lai gan - vakar ZM ēdnīcā paņēmu pupiņas ar šķiņķi, siltas. man likās,ka to jau nu nav iespējams sabojāt. izrādās -ir.
labi,ka kāds uz biroju ābolus atvedis.

man vajag jaunu fēnu
nevarēju saprast,kas tas par mudžekli vienai šķipsnai galā, līdz atcerējos,ka tas nabaga zemē kritušais un pakaļgalu atlauzušais pelēkais urkšķētājs ierāva matus un samučkulēja un es domāju,ka pēc tam kautkā atpiņķēšu.
izrādās neatpiņķējās.
lai kā negribas iedziļināties fēnu piedāvājumā, nāksies, jo,ja katru reizi es pa šķipsnai šitā sačakarēšu, mani mati iegūs matu kvalitāti kā bērnībā padomju ražojuma lellēm...