rūsganais sprakšķis

ā,nē, redz man ir tā,ka es šausmīgi neļaujos,ka man kāds teiks,ko man darīt vai nedarīt. un ja es tagad esmu izdomājusi nepīpēt, tad nevienam mani nepārliecināt par ko citu. tas laikam tas vērša taisnās vagas sindroms.
iespējams,ka es demonstrējos maķenīt,lai man pateiktu "o,malacis,paipai" jo tas man,protams, patīk,jā.
iepriekšējās 3 reizes,kad atmetu pīpēšanu, tas gāja kopā ar zināmām pārmaiņām dzīvē un apstākļos un tad bija vieglāk, man tagad traucē tas,ka esmu izsista no sava ierastā ritma -obligātās pēcēšanas , mašīnāiesēšanās,suņstaigājamās, film-pauzes pīpēšanas. nesaprotu,ko ar sevi iesākt, ēst aŗi īsti negribas.