Māmiņdiena? Hahā, fakjū end hev a nais dei. Pēc tā visa, ko pēdējo mēnešu laikā esmu dzirdējusi no savas mātes - paldies, man neko no tevis nevajag, ja Tu nevēlies būt mana māte, man nav ne mazākās intereses būt tavai meitai. Fakjū vēlreiz.


Vakar otro dienu pēc kārtas pavadīju jaunā, patīkamā kompānijā. Plus vēl - tur bija viens man ļoti patīkams cilvēks, ar kuru man vienmēr ir bijis ļoti patīkami komunicēt, un viņā ir kaut kas tāds... Nezinu, neaprakstāms, kaut kas tāds, kas mani piesaista. Arī šoreiz, pēc kopā pavadītajiem vakariem, atnākot mājās, ar patiku atcerējos visu, kas bijis starp mums pagājušā (gandrīz) gada laikā. Un neslēpu sajūsmu, kad saņēmu no viņa īsziņu ar aicinājumu kopīgi pavadīt arī trešo vakaru. ^_^
Taču, lai cik skaisti tas viss neliktos, zinu, ka, iespējams, pēc šī vakara atkal vairākas nedēļas neko nedzirdēšu no viņa. Tāds nu viņš ir, esmu jau nedaudz pieradusi pie tā. Žēl, protams, ka tā, bet nu - labāk tā, nekā nekā.

Beidzot esmu atradusi kādu daudz maz interesantu grāmatu. Beidzot vismaz ar prieku nāku mājās, zinu, ka viņa mani sagaidīs un izklaidēs vismaz pāris stundu dienā. Man par lielu pārsteigumu, grāmatas autore ir latviete - parasti visai noraidoši izturos pret LV autoru darbiem, bet šoreiz... Man patīk! [ Inga Žolude - Silta Zeme]

_______________
Piederēt sev!

Nesaprotu, kas ar mani notiek... Jau atkal es nepārtraukti domāju par kādu vīrieti (un, lai cik jocīgi tas varbūt neliktos - pirms pāris dienām domāju par pavisam citu) un nevaru sagaidīt, kad viņš man pazvanīs.
Vēlos, kaut viss būtu savādāk. Zini, man jāatzīstas. Viņam ir draudzene. Bieži vien aizdomājos, kā tad tur īsti ir - vai nu viņš ir 'mauka' un es neesmu viņam tāda vienīgā 'halftime lover', vai arī tomēr starp mums ir kaut kas vairāk, viņš domā, ka esmu īpaša...
Un tā viņa smarža... Vienkārši - ideāla. Tikko sēdēju, un pilnīgi likās, ka to jūtu..! Mm.

Ja tā padomā - varbūt iemesls, kāpēc jau gandrīz gadu es ne ar vienu nevaru izveidot nopietnas, stabilas attiecības, kas ilgtu vairāk par divām nedēļām, ir tieši viņš?! Jo gribu būt pieejama katrā brīdī, kad viņš tomēr atcerēsies par mani un pazvanīs. Varbūt es visus vīriešus, ar kuriem iepazīstos, zemapziņā salīdzinu ar viņu un nospriežu, ka Viņš tomēr ir labāks un turpinu naivi cerēt, ka kādu dienu viņš man piezvanīs un... Un? Es nemaz nezinu, ko ceru dzirdēt, tik ļoti jau esmu apradusi ar visu šo situāciju.

_________
Palika nedaudz skumji.