Māmiņdiena? Hahā, fakjū end hev a nais dei. Pēc tā visa, ko pēdējo mēnešu laikā esmu dzirdējusi no savas mātes - paldies, man neko no tevis nevajag, ja Tu nevēlies būt mana māte, man nav ne mazākās intereses būt tavai meitai. Fakjū vēlreiz.


Vakar otro dienu pēc kārtas pavadīju jaunā, patīkamā kompānijā. Plus vēl - tur bija viens man ļoti patīkams cilvēks, ar kuru man vienmēr ir bijis ļoti patīkami komunicēt, un viņā ir kaut kas tāds... Nezinu, neaprakstāms, kaut kas tāds, kas mani piesaista. Arī šoreiz, pēc kopā pavadītajiem vakariem, atnākot mājās, ar patiku atcerējos visu, kas bijis starp mums pagājušā (gandrīz) gada laikā. Un neslēpu sajūsmu, kad saņēmu no viņa īsziņu ar aicinājumu kopīgi pavadīt arī trešo vakaru. ^_^
Taču, lai cik skaisti tas viss neliktos, zinu, ka, iespējams, pēc šī vakara atkal vairākas nedēļas neko nedzirdēšu no viņa. Tāds nu viņš ir, esmu jau nedaudz pieradusi pie tā. Žēl, protams, ka tā, bet nu - labāk tā, nekā nekā.

Beidzot esmu atradusi kādu daudz maz interesantu grāmatu. Beidzot vismaz ar prieku nāku mājās, zinu, ka viņa mani sagaidīs un izklaidēs vismaz pāris stundu dienā. Man par lielu pārsteigumu, grāmatas autore ir latviete - parasti visai noraidoši izturos pret LV autoru darbiem, bet šoreiz... Man patīk! [ Inga Žolude - Silta Zeme]

_______________
Piederēt sev!