Izbērtās sajūtu kapsulas -

Jūnijs 2013


	1


	2


	3


	4


	5


	6


	7


	8


	9


	10


	11


	12


	13


	14


	15


	16


	17


	18


	19


	20


	21


	22


	23


	24


	25


	26


	27


	28


	29


	30

	Svētdiena, 5. Augusts 2007 21:23

Sastrīdējos ar Omi. Par neko, protams.
Pēdējā laikā ar viņu komunicēt ir neciešami. Bez tam - mūžīgā draudēšana ar "atņemšu tev dzīvokļa atslēgas, un kur tad tu paliksi?", manu dzīvi šeit padarījušu gandrīz neciešamu. Jā. Kur gan es palikšu?
Bet varbūt viss, kas notiek, notiek uz labu.
Jo šodien viņa to tiešām izdarīja.
Atņēma man atslēgu.

Mīlu savu mammu. Viņa teica, lai esmu stipra. Un nepiekāpjos.
Varbūt šis ir brīdis, kad jāmēģina nostāties uz savām kājām?!
Man laikam vajag dzīvokli.

romeo

	Pirmdiena, 6. Augusts 2007 14:08

Dzivoklis ir gruti.

pasam jamazga trauki, jamazga velja, vislaik jatira, pasai jamaksa, ,ja ir majdzivnieki jatiira, jabaro, jabaro pasai sevi.

prieks manis naw viegli. un es biju viens tikai 5 dienas :D

ms_soul

	Pirmdiena, 6. Augusts 2007 17:50

Es visu vasaru +- biju viena.
Ar to es tiktu galā.
Tīrīt, tas ir sīkums. Dzīvnieku man nav.

Tikai... šobrīd jau viss ir nokārtojies. Taču labi, ka mums (ar mammu) pavīdēja tāda doma. Varbūt pēc laika tā atkal atnāks atpakaļ. Nu tu jau zini, kas notiek ar tām domām, kuras nekur nepaliek...