Izbērtās sajūtu kapsulas - Par Backstreet boys...
Jūnijs 2013
 
 
 
 
 
 
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
 
 
 
 
 
 
Svētdiena, 18. Maijs 2008 16:11
Par Backstreet boys...

Pirmā lielā vilšanās - ieejot Arēnā, uz skatuves ieraugu tikai 4 no 5 populārās puišu grupas dalībniekiem (es gan nevarēšu pateikt, kurš nebija mūs pagodinājis ar savu klātbūtni, jo bērnībā ar grupu dalībnieku vārdu mācīšanos no galvas neaizrāvos). Padomādama, nu labi, labi... redzēs, kas būs, apsēdos un ar smaidu sejā vēroju 90.-tajos iestrēgušu puišu izmisīgos mēģinājumus atgūt savu agrāko popularitāti un vismaz iegūt cieņu mūsu acīs. Zāle pustukša (apskatoties uz sēdvietām likās, ka Arēnā vispār labi, ja 1/4 daļa aizpildīta), tomēr vislielākie fani (fanes) ar telefoniem un gaismiņām rokās līgojās priekšā, bļāva "We love you" un dziedāja līdzi visām dziesmām. Jūs nekad neticētu, cik daudz cilvēku zin viņu dziesmas no galvas. It īpaši tāpēc, ka pati zināju labi ja 6 no visām atskaņotajām dziesmām.
Bet dziedāja puiši jau nu gan dzīvajā. Visus vecos hitus. Un ar pavadošo sastāvu un lielu, melnu budzinieku aiz šķīvju un kastroļu kalna.
Pārsteigumu sagādāja tas, ka arī paši puiši prot ko vairāk par jocīgām 90.-to gadu kustībām, mazliet aizsmakušas salkanu meldiņu dziedāšanas un skraidīšanas pa skatuvi - Brajens paspēlēja ģitāru, Niks - gan ģitāru, gan bungas (Nevainojiet mani, ja tikko viņu vārdus nosaucu nepareizi).
Bet sāka viņi laikā (vēlāk drusku nožēloju, ka Arēnā ierados 21.05, jo koncerts sākās tieši 21.00). Iesildošās grupas nebija, un viņi dziedāja mazliet mazāk par 2h. Iespaidīgi. Pie 1,5h arī mana sirds atkusa un mētādama matus, piecēlos no savas vietas un sāku dziedāt līdzi "Backstreet back.. .allright".

Neko vairāk teikt, šķiet, nav jēgas. Naudu par to es nemaksātu, bet tomēr ļoti priecājos, ka pirmo un pēdējo reizi mūžā dzīvajā redzēju tos, kuru dēļ 80% pagājušā gadsimta nogales meiteņu juka prātā. Vajadzētu jau gan puišiem saprast, ka "paliek tas, kurš mainās" un ka viņi jau sen ir pagātne. Mazliet skumji tāpēc.

P.S. Īpaši man viss likās interesanti arī tāpēc, ka iepriekšējā vakarā Vecrīgā iepazinos ar vienu no viņu backvokālistiem. Vai nu viņš bija tas, par ko uzdevās, vai arī ne - tas mani daudz neuztrauc. Keep da 90ies alive.

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

romeo
romeo
ed
Svētdiena, 18. Maijs 2008 17:25

kevins aizgāja... jau pirms laba laika.


ReplyThread
ms_soul
ms_soul
ms_soul
Svētdiena, 18. Maijs 2008 17:58

To es nezināju...


ReplyThread Parent
vesper
vesper
vesper
Svētdiena, 18. Maijs 2008 18:53

Citēšu savu labu draugu no Kuldīgas:

''sēžam kojās un nezkāpēc sākām smieties par Backstreet Boys, tad nu kādam radās doma paklausīties viņu dziesmas. ķēmojamies un dziedam līdzi un izrādās... visi zin visām dziesmām vārdus :O Iestājas samulsums, un neliels klusuma brīdis...''


ReplyThread

(Anonymous)
Svētdiena, 18. Maijs 2008 20:33

Ja man būtu tā iespēja būt tur, tad es noteikti būtu to spiedzošo un līdzi dziedošo meiteņu vidū. Backstrīši, tā vnk ir vēsture, tās ir visas istabas sienas nolīmētas ar viņu plakātiem, tas ir vecais Easy FM rādžiņš un kasetes magnetofonā. Un puišiem žetons par drosmi pēc tik ilga laika atkal mēģināt, pohuj, ka viņi ir un paliek tie pāši saldie, pārfrāzējot varētu teikt:" Vecās labās desmas nerūs!"


ReplyThread