Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• Baltvīns
• 6.2.16 00:35
• Miers.
  Klusums.Vientulība.
  Nevienas pašas dzīvības šodien ar mani.
  Tikai es un mana peleki, baltā kaķene.
  Dzerot baltvīnu, un sežot pie kamīna ir iekšeji ļoti mieriga sajūta.
  It nekas nav zināms, kas būs ,kā būs.Bet iekšeji saka, ka būs labi.
  Tas būs ilgi
  būs daudz jāatdod sevis, bet lai atkal staigātu, atdotu visu.
  Miers.
  Divatā.
• 0 rakstair doma

• Lūdzu ,pamodiniet mani.
• 31.1.16 21:27
• Nav kā parasti.
  Nav realitāte.
  Tas viss ir sapnis, es guļu, un viss ,kas notiek ir murgs.
  Tomer es nepamostos.
  Tomer tā ir realitāte.
  Vairāk, kā divas nedeļas es nejūtos kā es, es dzīvoju citu dzīvi.
  Kas gan būtu domājis, ka tas piemekles mani, manu ģimeni.
  Ar nebeidzamām galvas sāpem, sirds sāpem un nemieru es pavadu savas dienas.
  Gribu palīdzību, jo tikai viens to spes man dod.Bet lūgt es to nelūgšu.Es to nogriezīšu, pametīšu un aizmirsīšu.
  Tacu man ir grūti.
  Man svarīgākais, mana autoritāte ciešs.Un ar viņu ciešu arī es.Viss ir sažņaudzies, viss sāp.Es to nespeju, bet es ceru.
• Mūzika: https://www.youtube.com/watch?v=-1b82VmUjh0
• 0 rakstair doma

• Sperot soli
• 16.12.15 00:15
• Ir pagājis tik ilgs laiks. Nu jau pus otrs gads, bet nespeju nedomāt par viņu.
  Tā ir kā serga.Dari ikdienas lietas, bet tev galvā ir tikai viena doma, vai viņš ir tik pat pārņemts cik es.
  Nespeju braukt uz mājām, jo domāju tikai par viņu. Lai rakstītu un atklātu savas jūtas viņam ir pagājis pārāk ilgs laiks un nevelos iesaistīties viņa dzīve.Un pats grūtākais ir tas, ka es gribu, bet nespeju, jo cīnos un neļauju sev. Jo ne tikai viņš tiks sāpināts, bet arī visi man apkārt esošie.
  Tās ir skumjas, ko jūtu.Meģinot aizstāt ar citiem es nespeju nedomāt par viņu, katra rīcība, žest, pieskāriens liek domāt atkal un atkal par viņu.
  Slimība tas būtu maigi teikts, tas ir kā lāsts ,kas man uzlikts.
  Man tik ļoti gribetos, lai viņš visu to uzzina, bet vai nav par velu un vai vispār tā drīkst, vai nenoželošu, jo bija jau iemesls kādeļ katrs gājām savu ceļu, bet vai laimīgāki esam kļuvuši, es nezinu.
  Viss vairāk man grauž tas, ka viņš zināja, viņš zināja agrāk vai velāk tā būs ,un es netikšu tam pāri, es sevi grauzīšu no iekšpuses un cīnīšos ar sevi, lai viņš to neuzzinātu.Bet vai tas ir labi? Varbūt es zināšu viņa domas un kaut kas mainīsies. Jo šķiroties viņš man lika, viņš lika nebaidīties un spert soļus, kāpt un kāpt sev pāri.
  Bet ja es visu uzzinātu, to kā viņš jūtas, varbūt man paliktu vieglāk? Bet varbūt tas kļūtu sarežģītāk.Protams, nav pagājis mazais laika posms. Tacu mīlestība, ko jūtu nav mainījusies.
  Tik ļoti nevelos palikt mazās leticīgās meitenītes lomā un dzīvot savā iedomu pasaule, kā bija, kā būtu..
• 0 rakstair doma

• Atteicies samierināties ar sāpēm...
• 2.2.13 14:17
• Pēdējā laikā esmu iegrimusi pārdomās.
  Mans organisms ir atteicies samierināties ar sāpēm, kas mani nomoka pēdējās dienas.
  Šo nedēļu esmu nodzīvojusi savās vecāku majās.Jo Rīgā, fiziski nespēju palikt.
  Redzot, kā tuvakais cilvēks mirst, organismā ieslēdzies režīms kurš mani sagrauj.Dzīves svarīgākajos brīžos vienmēr esmu saslimusi vai arī ar mani ir noticis, kas cits.
  Vēl divas dienas šeit, un tad pie vecmāmiņas.Būs grūti es to zinu, bet man tam jātiek pāri.
• 1 rakstair doma

• Blue Lagoon.
• 23.1.13 21:46
• Tik emocijām bagāta diena.Vienu brīdi smiekli mūs noved līdz laimes asarām, bet otrā brīdī jau asaras pārvertušās pilnas ar nosodījumu un skumjām.
  ļoti bieži esmu domājusi, kādēļ gan cilvēkiem jāšķiras.Ja viņi ir saistījušies laulības saitēm, tad kādēļ viņi savu laimi meklē kur citur, nodarīt sāpes, tas būtu muļķīgi.
  Šodien sēžot ar kursa biedrenēm Charlijā, sapratu, ka man nevienu draugu/ paziņu lokā vecāki nav palikuši kopā.Tas ir kaut kāds mūsdienu bums.Vai pat labāk- Laikmeta mode.Tā pat, kā renesanse, vai pat hipster. Cik skumji tas ir.
  
  Šajā brīdī esmu tik dusmīga, viss mani kaitina, stulbās seklās vēstules, jau liekas tik nevajadzīgas, nodilušas.Negribu par to domāt.Gribu vienkārši ar kādu sastrīdēties.!Lai pēc tam varētu saprast, ko es esmu izdarījusi.Varbūt tiešām tā ir laikmetīgā mode.
  
  Mans šīs nakts darbs : Jūgenstila arhitektūras dekoratīvie elementi.Nāksies pacīnīties, ar veidošanu.Kaut arī stipri šaubos, ka spēšu nolīdzināt kaut vienu malu - galva griežas, acis miglojas.
• 0 rakstair doma

• Gatava. lai runātu.
• 27.12.12 04:42
• Šodien, nu pareizāk jau vakar, 26.12 pamēģināju savu pirmo kontracepcijas tableti.
  BijA dīvaini, kaut arī savam mīļotajam liku viņu iegādāties.
  Tas viss notika 24 decembra vakara, bauda un kaisle plosījA, PROTI Tam visam pa virsu bija arī alkohols.
  Bauda bija tik ļoti liela, ka nespēja valdīties ne viņš, ne arī es.Orgasms, bija sajūtas, ka jā, tu vari beigt mani.Pēc tam guļot un runājot sapratām, ka tomēr nē, nevar tā, neesam gatavi.Kaut arī pirmstam tapa runāts par to, kādi būs mūs trīs dēli (zīlniece man pačukstēja, ka man būs gaidāmi trīs dēli), un ar mīļoto par to runājām izsecinājām, ka pirmais būs- hokejists, otrais- autosportists un trešais var palikt mana sapņu iecere, kas noteikti būtu mākslinieks- proti kā es.
  Bet tad mani sapņi aprāvās, kad visu dienu pavadīju uz gultas ar asarām acīs.Jo berns kuru es gaidītu nebūtu vēlams, tādēļ es lietoju šīs tabletes.Jo man ir svargi, lai šīe trīs dēli būtu ieplānoti, bet nē, es vēl tam neesmu gatava, kad arī būšu, es to zināšu.
• 0 rakstair doma

• Ninfomānija.
• 18.12.12 23:32
• Pirmais vakars, šajā nedēļā, kad esmu viena.
  Ceļot kokteiļ glāzi saprotu, cik tālu esmu iekritusi.
  Varētu to dēvēt par ninfomāniju.
  Tik ļoti vēlos sevī sajust pulsējošu un piebriedušū dzimumlocekli.
  Nē, gribu tikai to vienu konkrēto dzimumlocekli.
  Šovakar bija iespēja pamēģīnāt ko jaunu.Bet nē, ess atteicos.Varēju jau pārvarē to savu šķērsli, bet nē es viņu mīlu pārāk ļoti, lai sāpinātu.
  Bet varbūt man pazvanīt un pateikt, lai viņš brauc atpakaļ.Kad tomēr esmu pārdomājusi.Bet tas nebeigtos labi, es nespētu pēc tam to pārdzīvot.
  Labāk tikšu tam pāri, izdzeršu savu kokteili, uzlikšu savu mīļāko dziesmu un iegrimšu sen neizsapņotajā sapnī.
  Šonakt palikšu viena.Jānomierina savi hormoni.
• Mūzika: Mount Kimbie - 50 mile view
• 1 rakstair doma

• Cigarešu garša..
• 15.12.12 07:53
• Mmm mutē garšo pēc cigaretes dūmiem.
  Diez kur ir mans pret cigarešu garšas aerosols.
  Šajā laikā cigarete ir pati labākā.
  Spēju apreibt no cigaretes, vakaradienas rītā.
  Tagad spēju apreibt no mīlestības.
• 1 rakstair doma

• Sapņi?
• 14.11.12 02:02
• Cik gan daudzi no rītiem sapņu dēļ ir pamodušies neizgulējušies, nomocījušies vai arī - ar smaidu sejā un siltu sajūtu ap sirdi. Sapņus redz ikviens cilvēks, bet kas gan ir šie sapņi? Kas gan ir šis laika posms, ko pavadām miegā, bet tajā pašā laikā it kā izdzīvojam citu sev paralēlu dzīvi?
  Daudzi ir mēģinājuši sapņos redzētos priekšmetus, parādības vai situācijas izprast kā simbolus un tos tulkot. Citi tic, ka ar sapņiem varam paredzēt nākotni, vai arī, ka sapņi ir dvēseles iekšējā stāvokļa atspoguļojums. Pēdējam es piekrītu visvairāk, bet tajā pašā laikā domāju, ka sapņi ir arī mūsu pārpūlētā un satrauktā prāta sekas.
  Gribētu sapņus iedalīt divos veidos. Pirmais sapņa veids varētu būt sapņi, kurus mēs parasti redzam pēc kāda emocionāla notikuma vai noskatoties kādu filmu, kuras vēstījums vai vizuālais saturs uz mums ir atstājis lielu iespaidu. Šajā gadījumā redzētais mūs ir tā iespaidojis, ka, aizejot gulēt, prāts nespēj atslēgties. Zinātnieki ir izpētījuši, ka miegs cilvēkam ir vajadzīgs tāpēc, ka miega laikā cilvēka prāts saliek dienā uzkrāto informāciju, tā teikt, „pa plauktiņiem", nebūtiskāko noliekot vistālākajos atmiņas plauktos, bet aktuālāko atstājot vistuvāk. Bet, kad šīs svaigās informācijas ir pārāk daudz un cilvēks dienas laikā, būdams pie apziņas, jaunāko informāciju nav paspējis savās domās izanalizēt, tad šādi neapstrādātā informācija kā papildus bagāža tiek uzkrauta prātam, kuram tad nu ar to pašam miega laikā ir jātiek galā.
  Ja redzētais ir bijis patīkams, tad bieži vien sapnī redzēto mēs gribam izdzīvot vēlreiz, bet šoreiz kā galveno personāžu ieliekot sevi. Savukārt, ja redzētais ir uzrunājis mūsu bailes, tad zemapziņā prāts ir tā paralizēts ar šīm domām, ka simts dažādos veidos izspēlē visļaunākos mocību sižetus, kur galvenais upuris esam mēs paši.
  Savukārt pie otra sapņa veida gribētu iedalīt tos sapņus, kuri tiešām atspoguļo cilvēka pašreizējo dvēseles un emocionālo stāvokli. Cilvēks ilgu laiku ir par kaut ko satraukts, pēc kaut kā ļoti ilgojas, visbiežāk pēc kaut kā nepiepildīta vai tā, ko nevar sasniegt. Jebkurš ilgstoši emocionāli nemainīgs stāvoklis var izsaukt viena veida pastāvīgus sapņus. Šāda veida sapņi var rādīties nakti pēc nakts, mainoties tikai detaļām, videi, bet pēc satura palikt nemainīgi.
  Manuprāt, šādi sapņi rodas tad, kad cilvēks savā dzīvē nespēj kaut ko realizēt vai piedzīvot. Cilvēks parasti no savām problēmām cenšas aizbēgt, sevi pēc iespējas vairāk nodarbinot vai nemitīgi atrodoties citu cilvēku klātbūtnē. Tādā veidā lieliski izdodas tik vaļā no domām, kas nomāc. Ja nerodas iespēja palikt vienam, tad šādām domām nav vietas uzplaiksnīt apziņā. Cilvēki, kuri visbiežāk ir emocionāli neapmierināti ar savu dzīvi vai arī samierinājušies ar apstākļiem, sapņo visvairāk. Savos sapņos viņi piedzīvo to, ko nevar izdzīvot savā dzīvē, vai arī nemitīgi mokās un izspēlē simts dažādus scenārijus, kas ar viņiem varētu notikt, ja viņi būtu spēruši tādu vai tādu soli.
  Sapņi ir mūsu vislabākie psihologi, kas pasaka priekšā, kas ir tas, pēc kā ilgojamies patiesībā, un kāpēc īsti nespējam būt laimīgi. Runā, ka tie cilvēki, kas dzīvo saskaņā ar sevi, realizējot savas vēlmes dzīvē un tās neapspiežot, sapņo reti vai nesapņo nemaz. Bet tie, kas sapņo ļoti daudz, jāsaprot, ka ir pēdējais laiks sākt dzīvot. Ja apzinās, ka sevi pārvarēt nevarēs un izmainīt savā dzīvē tā arī neko nespēs, tad sapņi ir jāpieņem kā otra nepiepildītā iespēja izdzīvot savu dzīvi pilnībā.
• 0 rakstair doma

• LoYu
• 24.10.12 23:33
• Hmm.Visnotaļ, pēdējā laika lābākā elektroniskā mūzika, ko esmu dzirdējusi.Ar nepacietību gaidu citas šīs grupas dziesmas.
  http://www.youtube.com/watch?v=AGBHoB46ey4
• 0 rakstair doma

• Lietus
• 24.10.12 23:30
• Pavisam dīvaini..
  Kad sāku interesēties kā viņam šodien klājas un kā viņš jūtas.Pekšņi kontakts pazūd.Nedz atbildes, nedz arī kāds paskaidrojums.Un pārlieku liela uzmācība man nepatīk,bet toties, kad raksta viņš pirmais, pēkšņi kā no skaidrām debesīm lietus, viņš ir kā apmāts ar mani.Kādēļ gan tā.?
  Nesaprašana.
• 0 rakstair doma

• 10.10.12 22:27
• Šis ir viens no tiem vakariem, kad sēžu savā ērtajā biroja krēslā, un kārtējo reizi nevēlos neko iesākt.Fonā skanot Bon Iver-The Wolves, tik ļoti gribas raudāt.Viens no maniem sapņiem ir sagrauts.Tas varbūt ir diez gan muļķīgs sapnis, bet priekš manis viņš ir nozīmīgs.Cik absoluti mazs vajag cilvēku psihei, lai mainītu savus paradumus, domas vai rīcību.
  Man ir tik skumji.
  Pats ļaunākais, ka esmu iemilējusies stipri vecākā vīrieti un saprastu, ka esmu tikai viņa izklaide.
• 0 rakstair doma

• Līdzības.
• 22.9.12 23:21
• Vai tiešām tā ir patiesība, ka mēs sievietes meklējam, vai tajā pašā laika satiekam, vīriešus kuri līdzinās ,mazāk vai vairāk, mūsu tēviem.Un jā, laikam manā gadījumā tā arī ir.
  Jau kādu ilgāku laiku satiekos ar pasakainu vīrieti.Un iepazīstot viņu aizvien vairāk atklājās, ka viņš ir mana tēva kopija.Nē, pat nevaru teikt, ka īsti kopija, bet, hmmm, kas tas tiešī bija par vārdu..
  Redzot šīs līdzibas es iemīlu viņu aizvien stiprāk.
  Zilas acis.Skaists augums.Tumši mati.
  Smēķē.Dzer labu augstākās klases alkoholu.Atpūšoties patīk uzvilkt joint.
  Ļoti punktuāls.Nekad nerunās aplinkus.Darīs lietas, kas ir vajadzīgas.
  Biznesa klases telefons.Pajero džips.
  Tā es varētu ilgi, jo ilgi turpināt atrast šīs līdzības.Vai tas ir labi.?Kaut arī tēvs vienmēr ir bijis mans iedvesmas avots, es viņu tik ļoti mīlu.Un varbūt ari tādēļ tik ļoti, es iemīlos šajā vīrietī, kuram ir tik daudz līdzības.
• 0 rakstair doma

• Sagrauta tas vel būtu maigi teikts.
• 26.8.12 12:30
• Depresija tā nav vājuma pazīme, tā ir pazīme ,ka pārāk ilgi esi bijis stiprs.
  Svinot vasaras pēdējo sestdienu, vai labāk to dēvēt kā augusta pēdējo sestdienu.Atklāju sev daudz lietas.Mans labais draugs, kurā ar laiku, es esmu iemīlējusies, ir attiecībās.Es nesaprotu kā uz to reaģēt, jo viņš man katru vakaru zvana, mēs tiekamies, mums ir sex, bet viņam ir cita sieviete.Man tas itkā ļoti sāp, bet kaut arī es to neizrādu ,mans mērs, vakar bija pilns.
  Mēs devāmies uz kādu vietu ,ko tautās sauc par pilskalniem.
  Tātad stāst ir šāds.Mēs bijā trīs meitenes, proti divas, jo trešajai bija puisis līdzi, tieši tāpat kā man.Bet viss kļuva sarežģīti, kad kārtējo reizi ,mans mīļais labais draugs, metās klāt manai draudzenei.Bet ar cieņu es varu atzīt, kad viņa turējās godam.Lai nu kā, tur būtu.Es tik un tā nevarēju pārdzīvot to,ko biju uzzinājusi.Tādēļ metos cita vīrieša apskāvienos, viss aizgāja tik tālu, ka pat viņa dēļ es atmetīšu pīpēšanu,un tikšanās ar manu labo draugu.Mēs viņu ,manu labo draugu, pat varētu dēvēt par misteru X.Lai nu kā ,nu tur nebūtu ,es darīju visu,lai viņš saprastu, kā jūtos es, un uzmieniet nu.? viņš nesaprata.!Bet tas jau bija gaidāms.Aizvien sāku domāt ,kas tas ir par vīrieti.
  Bet jā, mana vakar vakara partnerim,ko mēs varētu dēvēt par Y kungu.Bet viņš gan zin kā apieties ar sievieti.Varbūt tas man tik ļoti uzrunāja.Viņš mani noķēra kad kritu, mums nokrita krēsls un viņš pacēla, viņš pat attaisīja man mašīnas durvis, ko es vienmēr esmu domājusi, kādēļ gan misters X, TĀDS NEVARĒTU BŪT.Bet lai nu kā misters X (MANS LABAIS DRAUGS)Nevarēja izturēt ,kad ar smaidu krītu cita vīrieša apskāvienos.Tomēr ļoti gudri un ar saprātu viņš panāca to, ka es pametu Y kungu un aizdevos viņam kārtējo reizi līdzi. Atbraucot mājās man uznāca lēkme/depresija es raudāju par to, kādēļ ar mani spēlējās.Protams, tam visam pa virsu ir arī alkohols,cigaretes un anarhija. Bet es spēšu mainīties un es visiem pierādīšu, bet nē, es pierādīšu sev.Man beidzot vajadzēja, lai man tā kārtīgi iespļauj sejā un pasaka visu.Kā to izdarīja Y kungs,bet tas bija jauks spļāviens,respektējot manu viedokli.
• 0 rakstair doma

• Fucking.
• 15.8.12 00:24
• Centos saprast, kas mani pāris dienas nomāc.Tagad sapratu, ja neesmu divas nedēļas sevi lutinājusi, tad ir, kā ir.Atliek tikai no rīta laicīgāk piecelties, uzvilkt Nike botas, un izskriet kādu līkumiņu.Cauri saviem mīļākajiem ceļiem.Atgriezties mājās, izdzert krūzi karstas kafijas, novilkt vienu Marlboro.Paņemt audeklu,otas,eļļas krāsas un izlikt savas sajūtas.:)
  Ja, smaida patiesi tad arī viss pārējais liekas draudzīgāks un jaukāks.Mani nekas vairs nesatrauc.
  Sms- no īstā cilvēka radīs patiesu smaidu.
  Kaut arī trīs dienas neesmu satikusi viņu,proti tas sāp, bet es tieku tam pāri.
  Varbūt jūtos labāk, tas, kad mamma beidzot atbrauca un varēju ar viņu izrunāties un visas savas bēdas izklāstīt.
  
  Visas lietas, ko kādreiz biju darījusi sāk atgriezties.Varbūt tādēļ, ka man beidzot ir enerģīja,jo vinš visu izsūca no manis.
  Mans šodienas vārds - fucking.
• 1 rakstair doma