Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• Jautāju sev..
• 12.8.12 11:22
• Kas notiek ar pasauli.Man riebjas cilvēki man blakus, cilvēki ar kuriem es pavadu laiku.Tas kļūst apnicīgi.Jā, un tā skaitās labākā draudzene,kas uzdrošinās koķetēt ar tavu puisi, kurā tu tik tikko esi iemīlējusies.Bet domājat, ka viņš ir labāks.Kādēļ atkal ir šīs paradoks.?sLabākais vīriešu dzimtes pārstāvis, mans labākais draugs, mani spēj mierināt.Viņš zina, kā es jūtos.Un kuros brīžos ir pavisam slikti.
• 0 rakstair doma

• Pārāk bieži.
• 20.7.12 14:48
• Satiekot cilvēku uz ielas vai kādā ballītē nav ne mazāko šaubu, ka tas ir tikai cilvēks, bet kad jūsu starpā jau sāk parādīties kaut kas nopietnāks, tu sāc apjukt.
  Protams tas viss ir ļoti skaisti līdz brīdim, kad kādam rodas antipātijas vai citādāk sakot kļūst garlaicīgi un tas ir gals visam.Lai nesāpinātu otru cilvēku mēs izgudrojam melus, bet varbūt šī fantāzija ir tišī otrādāk, lai sāpinātu cilvēku.
  Sapņi ir viena no šīm lietām, kas mums pasaka priekšā.
  Un, kad cilvēks sapņo un pamostoties atceras savu sapni un dienas gaitās cenšas izprot šī sapņa nozīmi, tā jau ir iekšējāš pasaules saprašana, saprašana pašam ar sevi un tas ir pirmais solis lai nokļūtu līdz reinkarnācijai.Kā Buda ir teicis:
  
  Četras dzīves patiesības, ko atklāja Buda :
  1)dzīve ir ciešanas,
  2) ciešanām ir cēlonis (iegribas, kaislības, vēlmes),
  3) no ciešanām ir iespējams atbrīvoties,
  4) ciešanas ir iespējams izbeigt izejot astoņposmu ceļu, kuram beidzoties cilvēks nonāk līdz nirvānai - visu ciešanu izbeigšanai, kā rezultātā cilvēks ir arī atbrīvojies no reinkarnācijas.
• 0 rakstair doma

• I love in it.
• 5.7.12 17:33
• Manas Lauku mājas.Biju jau aizmirsusi, cik viss zaļš un skaists te ir.
  Ar plikām kājām pa dārzu.Un zemenes, ak cik daudz zemenes šeit ir.Un ķirši, sarkani kā manas vakara krelles.
  Cik daudz labuma šeit ir.Izbraucot no Rīgas, tads miers un klusums šeit valda.Un svaigais gaiss.Elpa aizraujas.Izskāpjot no mašīnas aukstuma, ko radijis kondicionieris gribas kāpt atpakaļ. Bet brīdis, ko tu pavadi Rīgā un laiks, kad esi laukos, un tas brīdis, kad elpa uz sekundi apstājas, jo gaisa tik daudz un nepiesārņotas vides.
  Kā vēlos pavadīt savu brīvo laiku šeit.Bet darbs ir tur.Tādēļ sajūtas ir neaprakstamas.
• 0 rakstair doma

• Auglis.
• 20.6.12 00:33
• Viss notiek pavisam jocīgi.
  Jaunumi ir šokejošākie par šokējošakajiem.
  Jūtos ļoti dīvaini, jo šodien man draudzene paziņoja, ka ir stāvokli.Nesapratu, kā uz to reaģēt.Vai man jau būtu tas vecums, kad jādzemdē nē nu paldies, bet ne.Vai tiešām viņa vajag šo bērnu.Vai tiešām viņai būs vieglāk.?Tas ir pārāk traki.Man ir tik grūti skatīties uz tām jaunajām māmiņām kuras ir grūtas.Tas ,protams, ir skaisti un ta tālāk, bet man tā neliekas.Viņas ārēji ir neglītas, tik briesmīgi kaut ko tādu man tagad te teikt.Skaisti jau ir, kad tu sevī nēsā mazu dzīvu radībiņu, bet man tas liekas nu tā, tas nav priekš manis.Nu vismaz pagaidām, kad apradīšu ar šo domu, ka mana draudzene ir stāvoklī.Varbūt nespēju to pieņemt tādēļ, ka šis auglis jeb mazulis, ko viņa nēsā sevī, ir no cilveka kuru viņa nemīl.
• 0 rakstair doma

• Galaktika
• 3.6.12 23:46
• 
• 0 rakstair doma

• 3.6.12 23:35
• Visums radās Lielajā Sprādzienā 10 līdz 15 miljardus gadu atpakaļ. Sākumā tas bija ļoti blīvs, karsts un sastāvēja tikai no ļoti sīkām daļiņām - elementārdaļiņām. Visumam izplešoties, tā temperatūra pakāpeniski samazinājās un tajā sāka veidoties gāzes - hēlijs un ūdeņradis. Šie notikumi risinājās pirmo Visuma pastāvēšanas minūšu laikā. Pēc miljona gadu Visuma karstā gāze atdzisa tiktāl, ka tajā sāka veidoties nelieli gāzes sablīvējumi. Apmēram pēc miljarda gadu, skaitot no Visuma rašanās brīža, no tiem sāka veidoties galaktikas. Tad galaktikās radās zvaigznes. Visuma nākotne ir atkarīga no tā, vai tas turpinās izplesties, vai sāks sarauties. Ja Visums nākotnē sāks sarauties, tas atkal kļūs par īpaši blīvu objektu tāpat kā Lielā Sprādziena brīdī. Tad var atkal sekot jauna izplešanās. Ja Visuma izplešanās turpināsies bezgalīgi, tad zvaigznes galu galā iztērēs visus savas enerģijas krājumus un nodzisīs. Visums sastāvēs no tumšiem ķermeņiem, starp kuriem arvien pieaugs attālums Visuma izplešanās dēļ.
  Un vienmēr domājot par galaktiku un visumu ir skaidrs,kad šī sprādziena dēļ ir radusies nevien viena galaktika, bet gan simtiem tādu.
  Un esmu pārliecināta, kad citā galaktikā ir dzīvas būtnes.
• 0 rakstair doma

• Pieklājības deva.
• 3.6.12 23:15
• Mēs daram visu, lai mūs novērtētu.Bet ar pašu mazāko darbu mēs varam panākt cieņu un labestību.
  Bet rietumu civilizācijas degredētā puse pat nejēdz paklusēt brīžos, kad tas būtu jādara.Cilvēki nespēj vairs sevi kontrolēt.Un mūsdienu mazie bērni vairs nemāk uzvesties pieklājīgi un par sekām nedomā.Žēl skatīties uz šo jaunatni kura degradējas.Šeit jau vainot mēs varam tikai un vienīgi sevi.Jo mūsu bērni mācās no mums.Viņi skolojās un dzīves gudrību ,meklē pie saviem vecākiem.Tādēļ varu pateikties un teikt saviem mīļajiem, PALDIES, jo man ir šī dzīves gudrība un pieklājības deva..
• 0 rakstair doma

• Neatkarīgā.
• 30.5.12 23:36
• Esmu emocionāli sagrauta.Tikai kādēļ.?
  Sajūta ir briesmīga.Nespēju izrādīt savas patiesāš emocijas, jo nevēļos, lai cilvēki uzbāžas ar saviem vienmuļajiem standarta tekstiem: viss būs kātībā, neskumsti blā, blā,blā.
  Man ir noriebusies šõ cilvēku pārliekā uzbāzība.Varbūt man ir slikti no tās.Kāda jums visiem pie velna ir darīšana par mani. Esmu neatkarīga un vēlos tāda būt.
• 0 rakstair doma

• Haptofobija
• 26.5.12 23:01
• Radot pasaulē skaistumu.Esmu atklājusi, ka man ir haptofobija- bailes no pieskārieniem.
  Tādēļ turu cilvēkus attālumā no sevis.
  Nesaprotu, kā to risināt.
  Bail no tuvības.Vai tiešām man nepatīk pieskārieni.
  Gūstu baudu tikai no sevis. Saviem pieskārieniem.Vai turpināt un izlikties, ka nekas tāds nav? Vai tomēr griesties pie kāda speciālista, pie psihoterapeita.
  Izšķīros ar visu, kas man ir dārgs.Tikai no bailēm.Vai tas ir labi.?
  Neizsakot savas jūtas mēs vienmēr nonāksim bezizejā. Vēlos izteikt visu, ko jūtu.Bet tikai alkohola reibumā.Bet vairums cilvēkiem liekas, ka tās ir mulķības, ko tu izsaki dzēris.
• 1 rakstair doma

• King Charles
• 23.5.12 23:49
• 
  King Charles. Apbrīnojamākais Indie rock pārstāvis.
  Viņa matu pinkas ir fantastiskas.Esmu iemīlējusies.
  Nesaprašanā rodas tikai viens jautājums.
  King Charles ir tik ļoti līdzīgs Edgaram. Tas ir iedvesmas avots jeb kuram māksliniekam.
  Indie rock nekad nevarētu teikt, ka esmu šādas mūzikas cienītāja,bet tagad saprotu, ka esmu.
  
  
• 0 rakstair doma

• Deja vu
• 20.5.12 02:31
• Dežavu( deja vu)
  Deja- šodien vienoja mani ar sen neredzētu personu. Vu- sapņi, viņš un es.
  Sapņi un visum.Persona, kas aizrāva mani.
  Jūtos kā pirmo reizi iemīlējusies.
  Vajadzēja man viņu tiešī šodien, tur viņu satikt.? -Jā vajadzēja.! Runāt un runāt, tikai un vienīgi ar viņu.
  Mūs vieno tik daudz.
  Jutos kā filmā.Gaidīju viņu pie vecās skolas un rakstot.Viņs teica, ka atradīs mani, bet man bija jādodas prom, jo liku visiem gaidīt.
  Viņš neatnāca, bet es, es aizbraucu. Rodas jautājums. Vai viņš netika.?Vai viņš atnāca, kad es jau biju prom. vai, kas tieši, lika mums nesatikties vēlreiz.?
  Gribu zināt kas.!
  
  Iet cauri sienām. sajūtas.
  Vai esat kādreiz pielikuši roku pie sienas un sajutuši, kā ir pieskārties lietām, kas ir starp sienā?
  Es šodien to sajutu.
  Sajutu katru putekli, katru deli. Fantastiska sajūta.
  Viņš lika man par to domāt.
  
  Vijole. Mans instruments.
  Ievas ziedi.- Es ziedu. Es: Vai nāksi ar mani skatīties, kā ievas zied?
  Viņs: Jā, dodamies uz Siguldu ar kājām.
  Es: Kam tev sigulda, es jau ziedu tavā acu priekšā.
  
  Vai viņš jūt to pašu, ko es.?
  Viņš atkal atgriezās manā dzīvē. Pārsteigumus velos viņam dāvāt.
  Naivi sacīt. Bet, vai mīlu viņu?
• 0 rakstair doma

• Nakts tunelis.
• 16.5.12 17:39
• Lielākajai daļai no mums, protams, būs gadījies, ka pēc tām naktīm, kad guļam bez sapņiem un atmostamies gandrīz nāvē iemīlējušies, vai arī pēc naktīm,kas pilnas briesmu un baisu sajūtu- būs gadījies uzmosties pirms ausmas,kad mūsu smadzeņu rievās ložņā rēgi, kuri ir baismāki nekā pati īstenība, fantastikas tēli, kas atveido grotesko(dīvains, negaidīts arī pārspīlēts) un dod dzīvību gotiskai mākslai, kurā tik daudz slimīgu ilgu un sapnošanas.
• 0 rakstair doma

• Dodos..
• 27.4.12 09:26
• Došos prom.Tālu atpūsties no visas pasaules.Bez telefona, bez i-neta.Tikai un vienīgi ar savu dvēseli un 70 euro makā.
  Vēlos atpūsties.
  Viss mani nogurdina.
  Vēlos atpakaļ labos sapņus par Lielisko.Bet rādās murgi-To es nevēlos man vienkāršī vajag atpūsties.
• 0 rakstair doma

• 26.4.12 22:25
• http://vimeo.com/40123818
  Un protams.
  Šādi izpaudīsies mana māksla.
• 0 rakstair doma

• Made my day.
• 26.4.12 22:05
• It's wonderful day.
  Šī diena visā krāšņumā bija ļoti skaista.
  Baudīju savu brīvdienu pirmo dienu.
  Apsolu sev, ka brīvajās dienās palutināšu sevi ar visu.
  Nodošos mākslai un atslēgšos no vispasaules.
  Savās lauku mājās sajutos kā puķu bērns.Ar plikām kājām pa lauku.Lasot dārzā tikko izdīgušās ,mazās, Narcisītes.Kur palicis šis jaukais laiks,kad vari nedomāt par to, kā būs.Tu dzīvo šodienai,tādēļ arī sevi piespiedīšu atpūsties, un darbiem neķerties klāt.
  Kad sāksies jauna darba nedēļa, tad ielikšu sevi un savas sajūtas visā.Bet tagad atļaujiet man atpūsties no visa, kā bērnībā.
  Kā puķu bērns: The bird and the bee
  
  
  Vienmēr man ir interesējis, kā mazi bērni raugās uz pasauli.Kādas krāsas viņi redz- varu derēt, ka spilgtas un skaistas.
  Šajās acīs nekad neko nenolasīsi,lai, kā tu gribētu.
• 0 rakstair doma