December 30th, 2016 (02:39 pm)
ilgoties, alkt, iekārot...
December 19th, 2016 (01:06 pm)
Sarcenes vūdū :)
bilde, kuras nav
December 13th, 2016 (08:23 pm)
tas brīdis, kad kopābūšana izraisa vēl lielāku izsalkumu pēc kopābūšanas...
December 8th, 2016 (10:24 am)
bet tad pienāk rīts, kurā gribas samīļot visu pasauli
December 7th, 2016 (05:20 pm)
reizēm aizdomājos par visu to, kas kā būtu, ja būtu
ja mēs nebaidītos mēģināt pasūtīt īsto pasauli un patieso dzīvi
vai mēs tad spētu padarīt savas ilūzijas kaut cik patiesas?
vai tās fantāzijas maz strādātu?
vai var būt tā, ka aizraušanās ir tikai veids, kā bēgt no ikdienas?
tam gan negribētos ticēt...
December 3rd, 2016 (02:57 am)
kad iedomājos par tevi, mani pārņem mīļš siltums
kad ieraugu tevi, priecīgs satraukums
var jau būt, ka mēs uzkurinam viens otru
vai ar iedomu spēku uzkurinam savas jūtas
bet tas fakin strādā!
December 2nd, 2016 (12:00 am)
tu pamazām noplēs visas kārtiņas
visas mazās čauliņas, kas kaut ko nedaudz aizslēpj skatienam
un drēbes
tu atklājies man kaila
un atklāta, ar katru reizi aizvien vairāk un vairāk
tāda tu man patīc, kāda esi
un tādu es tevi gribu
es tevi vienlīdz gribu ilgi turēt savās skavās, skatīties tevī, runāt ar tevi par niekiem
un tikpat daudz iegūt tevi, saplūst ar tevi, izdrāzt tevi, un mīlēties ar tevi
būt ar tevi, cik vien ir ļauts
December 1st, 2016 (12:32 am)
reizēm tu esi tas, kas tu esi un dari to, ko tu gribi...
laimes formula dienas turpinājumam
November 25th, 2016 (10:53 am)
sekss ir burvīgi
burvīgs sekss ir vēl labāk
(:
November 5th, 2016 (10:57 am)
Tāda sajūta...
Pustukša
Vai arī līdz pusei pilna
Bet varbūt tik pārpilna, ka pāri malām līst, tik nav kas dzer, jo darīts ticis ar domu vienam cilvēkam.
Un nevienam citam tas nav paredzēts bijis, jo pārējiem liekas pārlieku dīvains.
Un tā tas tur līst pāri malai, gaidot tos mirkļus, kad atnāks nobaudīt. Un atnāk nodzerot tik vienu malku, uz brīdi vairāk nepludo, bet tā rūpnīciņa tik ražo un ražo, un redzot, ka ir vieta ar vēl lielāku sparu. Un atkal līst pāri tā, kā vēl iepriekš nav bijis.
Un reizēm liekas, ka nupat būs galīgā dirsā, piepildīsies visas telpas, un zem smaguma atsprāgs vaļā visi logi un durvis un sienas sagāzīsies visam pāri.
Cik ļoti gribētos, lai to būtu, kas dzer, lai tas nav tik bezjēdzīgi, skaisti, bet pilnīgi bez mērķa.
Vai kāds atnāktu un izdzertu sausu, līdz pēdējai pilītei.
Tikai darbalaiks iestādei tāds dīvaini debīls gadījies.
Un, ko lai ar to dara, jo plūst pāri, un nevar iztukšot, kaut tas viss ir tieši tev...
