mrz's Friends

kā, manuprāt, pareizi strādāt ar info

Kā es strādāju ar jauniem skatu punktiem, idejām, ko nespēju pieņemt/saprast:

Apzinos, ka daudz ko nezinu un/vai nesaprotu. Apzinos, ka claude.ai man var adekvātā līmenī paskaidrot to, ko nesaprotu (tas parasti ir 1. solis, jo padziļinātu info meklēju avotos). Vados pēc idejas "aptuvenas zināšanas ir labākas par šo zināšanu neesamību". Tas ir pirmais solis, kas daudziem nekad nepienāk.
Iepazīstos ar pamata informāciju par nesaprotamo tēmu X vai Y. Definīciju un kopsavilkumu.
Apziņā par šo tēmu formējas pagaidu viedoklis-hipotēze. Integrēju to savā uztverē/domāšanā, lai pārbaudītu, kā tas darbojas praksē. Ar "pārbaudītu praksē" domāju gan burtiksi, gan izmantojot šo infu kā mentālaiso framework, kurā konstruēt/vizualizēt šo vai no tās tēmas atvasinātus atzarus.
Pat ja pēc "prakses" secinu, ka hipotēze nekļūst par tēzi, darbošanās info inducētā paralēlā mentālā freimworkā uzlabo apziņas izšķirtspēju un t.s. "headroom". Jo vairāk paralēlas pasaules spēj vizualizēt/apzināt, jo lielāks ir tava skatījuma izsķirtspējas (resolution) potenciāls - sniedzot tev iespēju pāris sekundēs iziet cauri visam spektram - no mikroskopiska hiperfokusa, līdz kosmiska apjoma "lielajai bildei" un atpakaļ. Kā augšā, tā apakšā (as above, so below).

Esmu ļoti pateicīgs, ka man dzīvē bija iespēja studēt jurisprudenci, jo šī disciplīna attīstīja to, kas man nebija iepriekš - domas (relatīva) stabilitāte, aukstasinīga funkcija pāri formai rakstīšana, strādāšana ar info, loģikas ķēdes (pateicoties kāzusu risināšanai), utt.

Mūziķim vissvarīgāk savu ēterisko pasauli balansēt ar eksakto vai cita veida disciplīnu. Pretēji risks, ka plūsmas enerģijas aizpludinās viņa patību līdz nepazīšanai. Manuprāt, vissvarīgākais ir iemācīties pārslēgties no racionālā uz stihisko cilvēku, un atpakaļ. Tad mūziķis nodara sev vismazāk pāri (tūrēšanas pieredzes paliek mūzikas lauciņā un netiek jauktas kopā ar "racionālo" es). Pēdējos 2 teikumus rakstu no salīdzinoši naiva skatu punkta (smaidu).