. love

Recent Entries

6/9/13 05:09 pm

Kārtējā baby shower.
Man sāp, nu tā, ka liekas sāpētu visas pasaules sāpes.
Es svinēšu kopā ar svinētājiem, un neļaušu visai pasaulei redzēt manas skumjas un kaunu.

6/6/13 10:03 pm

Man sāp galva no klusuma, kuru iesāka Stass, kad viņš pajautāja vai man nebūtu laiks atgriezties.
Man sāp galva no ikdienas.

5/27/13 04:32 pm

Lipīgas melodijas un mierinoši teksti, kas paši runā caur manu muti. Silti cilvēku ķermeņi blakus, un ritms, kas liek dejot līdz spēku izsīkumam.
You are the only girl in the world... we found a love in hopeless place... don’t be a drag just be a queen... who run the world – girls...
Man nav spēks šodien strādāt, bet man ir spēks dejot, dejot, dejot.

5/23/13 10:13 pm

Cilvēks, kam toreiz bija jāpamet Maskava,jo citādi nevarēja, cilvēks, kas aizvedu ļoti lielu daļu manas sirds sev līdzi, ja ne visu, šovakar bija Parīzē, tajā pašā restorānā, kurā es.
Es domāju, ka es esmu viņu aizmirsusi, pēc visiem šiem gadiem un uzdzīves, un bez jebkāda kontakta.
Es varu apzvērēt, ka viņš izvilka manu sirdi no savas kabatas, paņēma to savās plaukstās un neapzināti vai varbūt apzināti lika tai just sevi.
Laiks uz mirkli sastinga.

5/16/13 07:54 pm

Helena ir atgriezusies un uz viņu ir sāpīgi skatīties, jo ir skaidri redzams, ka viņa cieš, jo šķiet viņai trūkst kā ļoti svarīga, kaut kā, kas padara viņu pilnīgu.

5/13/13 10:18 pm

Reizēm es aizmirstu, to kā dzīvo normāli cilvēki, viņi bauda dzīvi un dažas lietas dara tāpat vien. Stass vakar ierosināja iet vakariņās, es apmulsu, jo man likās, ka manam kalendāram trūkst lapas, bet nē, tikai mēs abi. Es gribēju teikt, ka man nav, ko vilkt, bet Stass man pat neļāva iesākt teikumu, viņš tikai noteica, ka būs jau labi, lai ko es uzvilktu.
Viņam bija taisnība, bija labi, tikai mēs abi.

5/9/13 11:32 pm

Protams, ka es jūtu līdzi viņai, nu jau drīz, bijušajai sievai, vienam no Maskavas ietekmīgākajiem cilvēkiem, bet es to nekad neizrādīšu, jo viņa pati ir uzklājusi savu gultu. Viņa bija tā, kas pieprasīja šķiršanos, un viņa cer dabūt daļu no sava drīz jau bijušā vīra mantas. Viņai vajadzētu zināt labāk – viņu sakošļās un izspļaus, viņa zaudēs visu savu cieņu.
Man no tiesa ir viņas žēl, bet es esmu tajā otrajā pusē, tajā kurā man ir jābūt.

5/7/13 07:47 pm

Man patīk ielidot Maskavā no rīta, jo man liekas, ka es apsteidzu laiku.
Es ienācu dzīvoklī, un Stass dzēra rīta kafiju, es viņam pateicu "sveiks" un novilku biksītes, un apsēdos viņam klēpī, un viņu noskūpstīju. Viņš garšoja pēc kafijas un miega.
Es ļāvu mēlei spēlēties ar viņa locekli un lūpām priecāties, viņa loceklis bija tik maigs. Es sagaršoju nakti un nedaudz sāļuma. Stasa rokas manos matos.
Es uzsēdos viņa loceklim, cietam un mazliet par daudz lielam, tas piepildīja mani lēni, ļaujot man sajust viņu visu, kā tas ienāk manī mazliet sāpīgi un piepildoši, manas lūpas izdvesa klusu vaidu, jo es par to biju domāju visu rītu.

4/28/13 02:59 pm

Lara, tavs saderināšanās gredzens ir izsmiekls. Tavas rokas ir saviktas dūrēs, lai tas nenokristu, jo pietiktu ar viena kustību, lai to veiksmīgi pazaudētu. . Varbūt tavas dūres slēpj tavas dusmas pret sistēmu, kurai tev nav lemts pretoties.
Tas nav uz labu. Pārāk daudz zīmes.

4/14/13 09:42 pm

Viskijs rīta kafijas vietā ir vienkārši labāks dienas iesākums.

3/18/13 08:26 pm

Maskava neguļ, jo vairums no mums domā par to Dieva aizmirsto salu, un tie daži, kuriem nav saistības ar Kipru visticamāk atviegloti nopūšas un nodomā ”Ne šoreiz”.

3/17/13 03:49 pm

Es vēroju cilvēkus parkā, smēķēju rīta cigarillu un dzēru rīta kafiju. Viņa nesa mīkstu rotaļlietu, nesmaidīja un likās, ka viņa domā visas pasaules domas. Viņas acis bija tumšas un pie viņas mēteļa atloka bija piesprausts mazs zaķītis. Tāda varētu būt mana meita, varētu, bet nav, un tas man iesita tā, ka krūtīs mazliet pietrūka gaisa.

3/11/13 06:36 pm

Tie nejaušie pieskārieni, un slēptie skatieni, tie ietekmē mani vairāk, kā vajadzētu.

3/4/13 08:27 pm

Viskijs apklusināja manas domas, par to, ka viņas vietā varēju būt es, un viņa apciemotu mani. Rehabilitācijas centri ir kā nebeidzama vasaras nometne, bez gala. Man ir žēl Helenas un mūsu dzīves, kas tika izniekotas.
Man joprojām pietrūkst tas viens vienīgais kokaīna mirklis, katru dienu.
Tas nav vārdos izsakāms...

3/2/13 11:57 pm

Es ziedoju labdarības organizācijām, jo man ir bail. Es baidos no Dieva dusmām un soda, man ir bail no nezināmā un man ir bail dzīvot. Man liekas, ka notiks kaut kas briesmīgs un prātam neaptverams, un Dievs gaida līdz es atslābšu un kļūšu bezrūpīga, un tad sekos trieciens - stiprs un iznīcinošs.

2/27/13 09:55 pm

Stasa rokas mani masē, tās mani mīca gluži kā mālu. Es ļaujos, lai manī iemīca Stasa vēlmes, kuras čukst viņa lūpas, kas ir maigas un lēni skūpsta manu kaklu.
Es ļauju sev pakļauties.

2/26/13 08:44 pm

"Es joprojām tevi mīlu," teica Stass, un man gribējās atbildēt "ditto!".

2/20/13 09:30 pm

A curry house, tas nudien ir tas, kas mums vēl nav.

2/16/13 06:43 pm

Es varu norīt mūziku, bet ne vēlmi, kas to pavada - biezu lipīgu un noturīgu iekāri pēc tikai pavisam nedaudz mierinoša kokaīna.
Mode reizēm ir pārāk grūta.
Un tad vēl mana māte ar savām nepieteiktajām “просто так” vizītēm.

1/29/13 08:50 pm

Šorīt man piezvanīja Adams, un pateica, ka Helena esot uzņemta rehabilitācijas klīnikā.
Powered by Sviesta Ciba