. love

Recent Entries

12/16/12 02:36 pm

Tagad pirms Ziemassvētkiem, Jaunā gada un atkal Ziemassvētkiem manā skapī ir sadaļa ar kleitām un rotām, kam klāt pieliktas zīmītes ar datumiem.
Man nav spēka domāt, ko vilkt katru dienu, un vēl mazāk spēka man ir domāt par to, lai kaut ko neuzvilktu atkārtoti.
Vēl tikai nedaudz.

12/12/12 10:59 pm

Visiem vajag gabaliņu manis un Stasa, tāds ir svētku laiks, pa gabaliņam vien, un mums nepietiek sevis priekš mums.
Es zinu - nākošnedēļ es skriešu, burtiski skriešu – kavējot, kravājoties, plānojot. Es skriešu no dzīvokļa uz ofisu, uz ballītēm un vakariņām, uz lidostu un cauri lidostai, lai klusi un nemanāmi iekāptu lidmašīnā un aizlidotu, lai beidzot arī man un Stasam būtu svētku sajūta.
Es varu pačukstēt - mēs būsim Ņujorkā St Regis hotel.
Viņi pa gabaliņam vien mani atjaunos.
Mēs esam to pelnījuši.

12/9/12 05:34 pm

Helena ir Tel Aviva.
Viņa ir pārāk satraukta, un pārdzīvo par visu un neko. Viņa ir nemierināma, ne es, ne Adams nevar viņu nomierināt.
Helena ir asa pret Adamu, viņam ir visas vainas – iedomājamās un neiedomājamās.
Helena, tu esi neciešama, un tu tuvojies beigām.

12/7/12 06:39 pm

Stass ienāca vannas istabā, kad es skatījos uz sevi, visticamāk es jau biju skatījusies uz savu atspulgu pārāk ilgi.
Viņš mani apskāva un arī skatījās uz mani, lēni velkot savu pirkstu gar manu vaigu, gar manu kaklu, skūpstot sava pirksta pēdas.
Viņa rokas uz mana vēdera, gurniem, krūtīm. Tās ir siltas, stipras un maigas.
Viņa pirksti manī, un viņš skatās uz manu atspulgu, un es beidzot skatos uz viņu.

11/22/12 09:09 pm

Rīt un tikai rīt mēs svinēsim dzīvi un spēlēsim proletāriešos. Un tas viss tikai tāpēc, lai manu viesu darba diena neietu zudumā.
Reizēm ir diezgan eksotiski paspēlēt darba ļaudīs.

11/21/12 09:02 pm

Arī šis bērniņš nebūs mūsējais, tas vienkārši nenotika.

11/16/12 10:08 pm

Stass, paziņoja, ka mēs dodamies brīvdienās. Manas mazās lūgšanas un protesti tika rupji ignorēti. Stass paņēma mani aiz rokas, iesēdināja mašīnā, kas mūs aizveda uz lidostu.
Es nepretojos.
Šveices Alpi.

11/10/12 05:12 pm

Lauzti kauli un neskaitāmi nobrāzumi, brūces un zilumi. Mans Stass ir atgriezies.
Šis ir bijis labs gads.

11/6/12 06:25 pm

Viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies – tā ir mana mantra, ko es čukstu sev, lai nomierinātos. Kad tas nepalīdz es rakstu uz post it lapiņām - viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš ir tepat, viņš drīz atgriezīsies, viņš drīz atgriezīsies, viņš drīz atgriezīsies, viņš drīz atgriezīsies, viņš drīz atgriezīsies...

11/1/12 09:16 pm

Šovakar es pārdevu savu dvēseli velnam, jo es vairs nezināju, ko darīt. Es atgriezos pie viņa pēc visiem prombūtnes gadiem un lūdzu, lai viņš atrod Stasu.
Es zinu, mana tēva palīdzība maksās dārgi, es sevi nolādēšu, kad pienāks atmaksas diena, un vēl es zinu, ja kāds var atrast manu Stasu, tas ir mans tēvs, mans nolādētais tēvs.

10/28/12 11:46 am

Šorīt es biju baznīcā un lūdzu Dievu.

10/27/12 09:50 pm

Es vairs nevaru skatīties filmas, jo tur vienmēr kāds ir pazdus, kāds kādu nav saticis, vai kāds ir miris.
Stas,

10/24/12 10:00 pm

Es esmu izdarījusi visu, ko Stasam vajadzēja izdarīt Japānā un pēc pāris mirkļiem es būšu lidostā, lai dotos atpakaļ. Man būs aptuveni vienpadsmit netraucētas stundas, ko pavadīt ar sevi un censties nesajukt prātā no skumjām un bailēm.

10/22/12 09:59 pm

Aiz maniem saules briļļu stikliem ir izplūdusi Tokija, cilvēki slīd garām.
Šorīt, es skatījos uz pilsētu zem sava loga, un tā likās kā izeja, pievienoties tiem cilvēkiem tur lejā.

10/18/12 10:31 pm

Reizēm es neticu pati sev. Marinas māsas meita - malyshka(mazā) Lara ieradās pie manis, nebrīdinot, viņa vienkārši atnāca. Es nezinu kāpēc, jo mēs neesam draudzenes, drīzāk es esmu tante, kura ir tante, kad Marinai nav noskaņojuma spēlēt tantēs-māsas meitās. Mēs neesam tikušās bieži, vien pāris reizes, un tās pašas ne īsti apzināti.
Viņa sēdēja manā viesistabā un dzēra kafiju, es viņu vēroju un klusi gaidīju, lai šis teātris ātrāk beigtos.
Viņa satiekoties ar vienu no Igora biznesa partneriem. Viņš esot ideāls, pieklājīgs, lutinot viņu un viņam esot daudz naudas, bet viņai neesot ronantiskas jūtas pret viņu, nu ne cik.
Šajā brīdī es sevi atvainoju un aizgāju iedzert savas brokastis – baldriāņus.
Ko lai es saku meitenei, kuras liktenis ir jau izlemts. Es varētu teikt – cīnies par savu mīlestību, atrodi kādu ar ko tu vari izdzīvot to lielo mīlestību, bet es tā neteicu. Es pateicu, ka labi cilvēki ir retums, un tā lielā mīlestība, ja nu viņa gadījumā par to esot gribējusi ar mani runāt, nemaz nenotiekot tik bieži un reizēm neotiekot vispār.
Varbūt man vajadzēja pateikt, ka iespējas atrast to mīlestību, kuru viņa ir izsapņojusi, ir lielākas, ja viņu meklē, bet es to nepateicu.
Man likās, ka viņa man teiks, ka viņa domāju, ka es esmu tā foršā tante, bet viņa to nepateica.
Vai man ir žēl, Lara?

10/14/12 12:16 am

Es laupītu, slepkavotu un melotu par tiem, ko mīlu. Un tieši to es daru, es meloju par Stasa atrašanās vietu. Tas ir vieglāk nekā varētu likties, jo kāpēc, lai kāds darītu ko tik neiedomājami vājprātīgu, kāpēc, lai kāds normāls cilvēks apgalvotu, ka tavs vīrs ir kopā ar tevi, un ir aizgājis pēc glāzes šampanieša, kaut patiesībā tev nav ne jausmas, kur ir tavs vīrs, un vai vispār viņš pārnāks. dzīvs.
Baldriāņi mani padara mierīgu, ļoti mierīgu.
Viņš nav atrodams.
Kur tu esi?
Nāc mājās.

10/11/12 10:43 pm

Manas bailes mani vēroja, kamēr es truli sēdēju, man nebija spēka ar tām auklēties, es biju izraudājusi visu, kas mani biedēja, un bija iestājies miers - bezspēcīgs un noguris, tas mani apņēma un ieaijāja uz pāris stundām.

10/9/12 08:47 pm

Es gaidu telefona zvanu. No Stasa.
Es nezinu, ko domāt, es tikai ceru.

10/4/12 10:16 pm

Ko darīt, kad tavs vīrs ir tur, kur viņam nevajag būt, un tu zini, ka viņš ir tur. Neviens nezina, ka Afganistāna ir viņu aprijusi. Viņš nav atrodams.
Viņa bizness ir labi ieeļļota mašinērija, kas neapstājas. Es drīktsu pieņemt lēmumus Stasa vietā, es drīkstu tos arī izpildīt, ir tikai viena problēma. Tas viss ir Stasa, un es nezinu pareizo atbildi, es nezinu, ko mēs pērkam, ko mēs pārdodam, un ko mēs paturam. Nemaz nerunājot par to, cik tas viss maksās.
Ko šādā situācijā darītu Stass?

10/1/12 08:58 pm

Es zinu, kur ir mans vīrs. Ģeogrāfiski. Viņš ir kaut kur Afganistānā, pazudis jau piecas dienas. Viņam ir jābūt tur.
Lūdzu, atgriezies.
Powered by Sviesta Ciba