| 3:09p |
aifaks 10
Cilvēka valoda, un tas attiecas uz jebkuru valodu, ir uzbūvēta tā, ka tā piespiež uztvert bezpersoniskās, citu citā pārejošās vibrācijas, no kurām sastāv realitāte, kā aplamas būtības: blīvus, nemainīgus un savstarpēji nošķirtus “objektus” (“es”, “viņš”, “tas” un tā tālāk).
Precīzās zinātnes, kas balstās uz šādu kodējumu, ļauj panākt iespaidīgus fiziskus efektus, pietiek atcerēties kaut vai atombumbu. Taču nav nekā komiskāka par “filozofiju”, kas balstās šādā valodā. Protams, izņemot tos gadījumus, kad to izmanto kā amatniecisku maģiju. Tad tā kļūst par visnotaļ cienījamu nodarbi, līdzīgu, teiksim, kažokādainu krokodilu medībām. |