| 11:22a |
Vents Sīlis feisītī
Nekad nebūtu domājis, ka saskaršos ar to, ko sauc par FB cenzūru, taču ir pienācis tas brīdis. Nu, ko - lieku šo tekstu iekšā trešo reizi.
Rietumu vērtības un "dāvana Putinam"
(restaurēts izbanotais ieraksts)
Parasti par tām runā daudzskaitlī, lai uzsvērtu, ka tādu ir nezin cik. Desmit... varbūt pat divdesmit! Re, cik bagāti esam, re cik kulturāli! Manā skatījumā vērtība ir tikai viena, viss pārējais no tās izriet.
Šī vērtība ir brīvība. Bez tās visa mūsu kultūra ir dziesmu konkurss cietuma aktu zālē, muzejos uzkrāta nostalģija un klusas disidentu sarunas par politiku, Dievu un seksu, kas uzsāktas ar mērķi nonākt pie pēdējā, jo pirmie divi nav pieejami.
Kāpēc tieši brīvība? Tāpēc, ka tā ir visgrūtākā un maksā visdārgāk. Viss pārējais ir sasniedzams ar ievērojami mazāku piepūli, jo kļūst iespējams tikai tad, ja tā pamatā ir brīvība.
- Cieņa? Bez brīvības tā ir butaforija, jo patiesa cieņa nozīmē rūpes par to, lai otrs veidotos un dzīvotu tā, kā vēlas viņš pats, proti - brīvi.
- Atbildība? Bez brīvības tā ir uzspiests pienākums atbildīgajai personai un vēlme kontrolēt tos par kuriem uzņemamies atbildību, nevis labprātīga (brīva!) atsaukšanās otra brīvi paustajām fiziskajām un psiholoģiskajām vajadzībām.
- Taisnīgums? Tas ietver sevī cieņu pret likumu, godprātību, cilvēktiesības, vienlīdzību, drošību, aktīvu pilsonisko piedalīšanos politiskajā dzīvē. Vienā vārdā - brīvību.
- Solidaritāte? Starp vergiem tādas nav, jo vergiem ir vienalga par savu dzīvi, kur nu vēl par otra.
- Ģimenes laime un partneru līdzāspastāvēšanas harmonija? Bez tiesībām brīvi izvēlēties attiecību formātu tā ir tikai sabiedrības uzspiesta pilsoņu atražošanās sistēma, kur ar lozungu "drāzieties dzimtenei!" tiek radīti paklausīgi kalpi un zaldāti.
- Izglītība? Kritiskā domāšana, zinātkāre un mācīties kāre? Bez brīvības tā ir ideoloģiska indoktrinācija, dresūra.
- Pasaules redzējums un/vai reliģija? Bez brīvības tas viss ir tikai ideoloģija, kuras uzdevums ir pamatot varas tiesības pakļaut un izmantot citus.
Šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, taču princips ir viens: bez brīvības visas mūsu vērtības ir tukši jēdzieni, neko nenozīmējoši vārdi. Tos parasti piesauc lielā skaitā, lai kaut kā piesegtu to faktu, ka galvenās, pašas svarīgākās vērtības patiesībā nav. No brīvības ir atkarīga cilvēcība kā tāda, jo tikai caur to atrodam ceļu uz beznosacījumu mīlestību, cieņu, toleranci, labvēlību, labsirdību, utt.
Ceļš uz brīvību sākas ar personības attīstību atbilstoši tās potenciālam. K. G. Jungs to sauktu par individuācijas procesu - pakāpenisku pašizziņu un arvien lielāku apzinātību, kas atbrīvo no kompleksiem un traumām, proti, no tā, ka mūsu dzīvi vada bezapziņa. Brīvība ir iespējama tik lielā mērā, cik esam spējīgi pretoties divām lietām:
1) BAILĒM, tai skaitā bailēm no ciešanām un nāves;
2) BEZPALĪDZĪBAI - nespējai veikt to piepūli, kas vajadzīga, lai īstenotu savu brīvību.
Šīs divas lietas - mūsu bailes un bezpalīdzība - ir lielākā dāvana fašistam Putinam. Jo lielākas ir šīs dāvanas, kuras pienesam viņam un viņa atbalstītājiem, jo mazāka ir mūsu brīvība. Tas arī ir iemesls, kādēļ Kremlis tik ļoti neieredz ukraiņu tautu, jo tās brīvība ir pārāk spilgts apliecinājums tam, cik atpalikusi un barbariska ir Krievija (gan Padomju, gan Putina variantā), ka tā ir vergu valsts, kuru vada nožēlojams sadists.
Taču arī Rietumu sabiedrības vājums un neizlēmība atklājas kā uz delnas - vēl nesen tik cēlie un kulturālie eiropieši izrādās vien tramīgi mietpilsoņi, kuru bažas par komunālajiem rēķiniem parāda, ka viņu priekšstats par sevi kā "brīvības un demokrātijas nesējiem" ir krietni pārspīlēts. Daži no viņiem izrādās atklāti nodevēji, tādi kā Ungārijas un Serbijas vadība, daži izrādās pārbijušies mazohisti, tādi kā Francijas un Vācijas vadība, kuri pieslapina bikšeles kārtējā vardarbīgā tirāna priekšā.
Bet tikmēr ukraiņi rāda mums, kā jācīnās par savu brīvību, kā jāuzvar tās dzīvnieciskās bailes no varmākas un tik pat dzīvnieciskā iemācītā bezpalīdzība. Viņi ir gatavi mirt par savu brīvību tieši tāpat kā 1919. gadā to darīja tie, kurus pieminam Lāčplēša dienā. Par viņu asinīm ir pirkta mūsu un visas Eiropas iespēja joprojām izmantot savu brīvību. Tieši tādēļ brīvība arī ir visgrūtākā un visdārgākā no vērtībām. Mums atliek tikai sekot viņu piemēram, jo priekšā ir daudz darbu - ir jālikvidē konkrēti padomju okupācijas režīma artefakti, kā arī jāatmet tas biklums un pseido-pieklājība un jārunā tieša valoda ar Padomju nacisma atbalstītājiem un Putina piekritējiem. Rudenī ir vēlēšanas, kurās jāievēl jauna Saeima - tāda, kura nebaidīsies un rīkosies. |