Nesen uzzināju, ka Aleksandram Duginam ir meita. Dažādos avotos ar dažādiem uzvārdiem - te Darja Dugina, te Darja Platonova. Bet tas tā, ne jau tas ir pats svarīgākais. Šī jauniete ir tāda pionieriska stila lielkrievu šovinisma sludinātāja, bliež nereti trakāk nekā tētuks. Dažas Dugina tēzes arī kā mantras atkārto, piemēram, to, ka nu jau viss, vienpolārā pasaule ir beigusies, tagad ir multipolārā.
Tad es atradu viņas Telegram kanālu. Tagad vispār daudz un arvien vairāk notiek Telegramā, es teiktu, gandrīz tāda kā drusku labāk alternatīva tviterim. Tā nu es te sekoju viņas komiskajām un daudzviet, jāatzīst, bērnišķīgajām izpausmēm (nu īsta pionere, patiešām!). Tāda spozme, tāda drosme, krievi vareni, krievi uzvar, Eiropai gals klāt, utt utjp.
Un te šorīt pēkšņi bimbājošs stāstiņš par to, kā viņu abižojot franču banka. Tā esot diskriminācija, pret viņu vēršoties tāpēc, ka viņa ir krieviete... Protams, nav skaidrs, cik daudz detaļu no šī sniegpārsliņas stāsta ir vienkārši meli, kas tiek pārspīlēts, kur varonīgā cīkstone pati kaut ko nav sapratusi vai negrib saprast. Mulsina arī mīnuss kontā. Taču pats galvenais - viņa, izrādās, dzīvo Parīzē. Es visu laiku biju pārliecināts, ka šitāda patriote noteikti mitinās Krievijā, šaubu nav. Ak, kā es maldījos.
( Te būs Dašečkas stāstiņš, ja kāds grib palasīties. )