Gaišās Puses kungs

Savāda vasara kādreiz bij.
Teic, kur tā steidzās!
Savāda gaisma vēl sirdi vij,
Vēl sirdi vij.

Nejautā, kāpēc gan roze vēl
Smiltīs samīta smaržo,
Nejautā, kāpēc gan laimes žēl,
Kad projām ir tā!

Savāda dziesma bij kādreiz man
Teic, kur tā beidzās!
Savādi vārdi vēl sirdī skanm
Vēl sirdī skan.