Gaišās Puses kungs

cik labi, ka es eju atvaļinājumā, tas nekas, ka pirmdien vēl jāpastrādā, jo citādi man jau tuvojās kaut kāda nelaba stadija. tāda, ka man viss sāk tur (darbā) riebties BIGTIME. to pat nav vērts slēpt zem atslēgas, jo, es domāju, mūsu laikos tā ir daudziem: situācija jau tāda, ka baigā frustrācija un izdegšana, bet projām taču nav kur aiziet. un no refuge, no end in sight. vajag mazliet atiet, kaut vai ieslēgties četrās sienās - kā alternatīva ceļojumam, kuram nav naudas.

vēl es (atkal) sapratu, ka pārlieka cilvēcība nekad neko labu nevienam nav devusi.