Vārds deadline man asociējas ar kaut ko ļoti sliktu, tā, it kā tu sēdētu mājā ar aiznaglotiem logiem lauka vidū, namiņam virsū lēnām un draudīgi vienā rindā nāk virsū zombiji, ieroču nav, ir tikai telefons, taču piezvanīt kavalērijai nevari, jo līnija ir "nomirusi". Un tā tu sēdi ar norautu klausuli rokā un ar klusu izmisumu raugies uz neapturamo un bezkaislīgo ļaunumu. Un nu tev ir skaidrs: "Tās ir beigas!"