Iz vēstures
Latvijas Pirmā partija
Kad cilvēkam nav iespējams nopirkt politiķi
Mani ierobežo šis apjoms, tādēļ šī ir vīzija par Latvijas Pirmās partijas mērķiem, nevis detalizēts mūsu programmas izklāsts.
Pēc trīspadsmit gadu ilgas prombūtnes atgriežoties Latvijā, mani pārņēma nerealitātes sajūta. Es, protams, zināju, ka ir nesakārtotas jomas. Taču nespēju iedomāties, ka Latvijas politikā un varas struktūrās valda tik neiedomājams haoss un korupcija.
Lai man piedod tie politiķi, kuri tiešām ar sirdi un dvēseli mīl Latviju. Taču varenākie no šodienas varenajiem uzskata, ka Latvija ir viņiem vien piederošs nocenotu preču veikals, kas jāizpārdod ātri un par pusvelti.
Un — nekādu sirdsapziņas pārmetumu! Tas arī saprotams, ja ņem vērā, ka nevienu no šīm precēm viņi nav pirkuši vai radījuši.
Normālā valstī to vada cilvēki, kas to mīl. Cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Cilvēki, kas vismazākā skandāla (pat tikai aizdomu) gadījumā atkāpjas no amata. Latvijā valsti vada galvenokārt ļaudis, kas sagadīšanās dēļ bijuši klāt pie padomju pīrāga dalīšanas.
Šie valstsvīri cits par citu zina pietiekami daudz, lai nevienam no viņiem nebūtu izdevīgi uzsākt pārmaiņas. Aicināt viņus apturēt Latvijas izpārdošanu? Tikpat labi var pavēlēt vārītiem makaroniem ieņemt miera stāju.
Latviju sakārtot var tikai jauna politiķu paaudze. Cilvēki ar mugurkaulu. Cilvēki, kas uzskata, ka zaglis ir zaglis arī tad, ja nav pieķerts. Ka melot ir slikti arī tad, ja neviens to neuzzinās. Ka nedrīkst darīt to, ko negribi, lai dara tev.
Latvijas nākamie četri gadi ir jūsu rokās. Tik vienkārši.
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2002. gada 28. septembris.
P.S. Laikam domāts bija, ka to saka Jēkabsons
Kad cilvēkam nav iespējams nopirkt politiķi
Mani ierobežo šis apjoms, tādēļ šī ir vīzija par Latvijas Pirmās partijas mērķiem, nevis detalizēts mūsu programmas izklāsts.
Pēc trīspadsmit gadu ilgas prombūtnes atgriežoties Latvijā, mani pārņēma nerealitātes sajūta. Es, protams, zināju, ka ir nesakārtotas jomas. Taču nespēju iedomāties, ka Latvijas politikā un varas struktūrās valda tik neiedomājams haoss un korupcija.
Lai man piedod tie politiķi, kuri tiešām ar sirdi un dvēseli mīl Latviju. Taču varenākie no šodienas varenajiem uzskata, ka Latvija ir viņiem vien piederošs nocenotu preču veikals, kas jāizpārdod ātri un par pusvelti.
Un — nekādu sirdsapziņas pārmetumu! Tas arī saprotams, ja ņem vērā, ka nevienu no šīm precēm viņi nav pirkuši vai radījuši.
Normālā valstī to vada cilvēki, kas to mīl. Cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Cilvēki, kas vismazākā skandāla (pat tikai aizdomu) gadījumā atkāpjas no amata. Latvijā valsti vada galvenokārt ļaudis, kas sagadīšanās dēļ bijuši klāt pie padomju pīrāga dalīšanas.
Šie valstsvīri cits par citu zina pietiekami daudz, lai nevienam no viņiem nebūtu izdevīgi uzsākt pārmaiņas. Aicināt viņus apturēt Latvijas izpārdošanu? Tikpat labi var pavēlēt vārītiem makaroniem ieņemt miera stāju.
Latviju sakārtot var tikai jauna politiķu paaudze. Cilvēki ar mugurkaulu. Cilvēki, kas uzskata, ka zaglis ir zaglis arī tad, ja nav pieķerts. Ka melot ir slikti arī tad, ja neviens to neuzzinās. Ka nedrīkst darīt to, ko negribi, lai dara tev.
Latvijas nākamie četri gadi ir jūsu rokās. Tik vienkārši.
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2002. gada 28. septembris.
P.S. Laikam domāts bija, ka to saka Jēkabsons