Es pats to apstiprināt nevaru, jo nedzirdēju, bet Viktors Freibergs stāstīja, ka Grīnevejs nosauca tulkus par nodevējiem. Freibergs to pavēstīja arī Arvim Kolmanim. Bet ko tad Arvis Kolmanis var padarīt? Nu tāda dzīve - jātulko. Un ko tu padarīsi, ka dažreiz jāizmet dažas rindkopas no teksta?
Lūk, īstie nodevēji šajā gadījumā bija arī mani draugi. Nesaukšu viņus par nepraktiskiem nelgām (draugi tomēr) - bet kāda velna pēc bija man jādāvina Peļevina "Šausmu ķivere" latviski, ja tā maksāja latus divus vairāk kā krievu izdevums un man tāpat bija jāizlasa oriģināls. Lai saprastu. Tulkojumā pat nevarēja nojaust, ka Sartrik patiesībā ir Sliff_zoSSchitan, ka šis tēls ir īpašs ar to, ka konsekventi raksta по-албански ("так это называется у сетевых эстетов. По албанским стилистическим принципам нельзя два раза одинаково писать одно и то же слово. Иначе сошлют в Бобруйск."), un ka frāze "Dievs tomēr ir!" Peļevinam skanēja "Iбануцца. Минатавр RULEZ!!!"
Lūdzu - nekad man nedāviniet krievu grāmatas latviešu tulkojumā!