bija nakts, sēdēju uz palodzes, pīpēju jointu un domāju, ko es gribu iesākt ar savu dzīvi. es par to domāju vislaik. katru dienu, katru stundu. es vnk nevaru saprast kur es dodos un kāda tam visam ir jēga. agrāk man likās, ka vot tad kad man beidzot būs nauda, tad es būšu laimīgs. nu tagad ir kaut cik naudas, bet tāpat kā agrāk pieķeru sevi kaut kur sēžot naktī un domājot par to cik viss ir sūdīgi. nē, nu, nav jau sūdīgi. citi aiz laimes lēktu debesīs, ja viņiem būtu tāda dzīve kā man, bet man ar to ir par maz ! es iesnītu rutīnu, es nespēju nosēdēt uz vietas, man vajag nemitīgus piedzīvojumus, man vajag darbību, darbību un vēlreiz darbību. biju 2as nedēļas francijā, atbraucu un jau 2ajā dienā jutos vēl nelaimīgāks. viss tas kontrasts kā bija un ir pašlaik dzen nenormālā depresijā. skumji, ļoti, ļoti skumji. vispār es nezinu, kas man pietrūkst, lai es būtu laimīgs. vai kautkas mainītos ja man blakus būtu mīloša draudzene ? - noteikti nē. vai kautkas mainītos, ja man būtu vēl vairāk naudas ? - noteikti nē.vai kautkas mainītos, ja es vienā dienā sakrāmētu mugursomu un tā vienkārši dsotos uz Portugāli ? - ļoti iespējams.

atklāti sakot tādas neaprakstāmas skumjas iekšā. es vnk sēžu savā pasaules skumjākajā istabā, klausos iļģus un aizmirstos. īstenībā neaizmirstos, drīzāk atceros un domāju kā būtu bijis, ja nebūtu pieļāvis visas tās kļūdas šajos pēdējos gados. fuck cik daudz sūda ir sadarīts. šausmas. es neesmu pašpietiekams. es sevi maldinu. man vajag blakām kādu.

es viņā iemīlējos bet viņa pateica, ka viņas intuīcija saka, ka šoreiz nebūs. es bļe tagad jūtos kā sūds. nopietni. bet es zinu ko es darīšu. es uzsākšu maratonu. un nejau skriešanas, bet gan alkoholisma.

pohuj viņu, pēc 2h izpisīšu kādu citu. tīri lai salabotu iedragāto pašapziņu.

peace. šī būs gara nakts

manā dzīvē vienīgā iespējamā romance ir ķīmiskā romance.
"Pālī, zem zāles, hlamā, štīmī un komā"

Garastāvoklis:: angry

biju 2ned francijas dienvidos, pie vidusjūras. siltums, šorti un viss prīmā. daudz sporta, alkohola un tml. dārgas kuces un sporta automašīnas tik pietrūka. pohuj, nākamgad. c.r.e.a.m.

protams latvijā biju 4h un jau biju nokļuvis bārā un dzēru. viss kārtībā. šoreiz gan bija savādāk kā parasti. dēļ pretējā dzimuma pārstāves. tagad sēžu un nesaprotu, kas ir tas ko es jūtu un kā man rīkoties. :O bet man patiiiiiik. bet zinot sevi es tāpat visu sačakarēšu un mums nekas nesanāks. pohuj. es eju gulēt, rīt jāsāk taisīt nauda. cream.

Chorus:
I close my eyes, and
All I see is black
Memories from the
Past don't describe
Where we at man
Times change, life
Rolls on, a strange
Picture is drawn
Before we dead and
We gone now

Mūzika: snak the ripper

6dien no rīta dodos ceļojumā un man ir tiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiik daudz darbi, kas jāpabeidz. pa pēdējās 48h esmu gulējis max 8h un pārējo laiku pavadijis darbā. man vēl ir 3 dienas laika.... ja vispār fiziski spēšu vēl. bet es gribu saulīti un šortus un nepapist 600eur pirmo iemaksu. man pat nav laika lai dzertu.

pēdējās dienas laiks ir mans ienaidnieks. īstenībā jau visu dzīvi.

izlīdu caur adatas aci. turpinam balansēt uz naža asmens

tēvs piedāvāja atpirkt savu auto (labu)par sviestmaizi un pietam piedāvāja bezprocentu līzingu. man pat ir nauda.un es gribu. bet es nedrīkstu, jo maz ir tās dienas, kad drīkstu braukt. es tā iekultos tikai vēl lielākos sūdos.

reāli šodiena bija vienkārši BĻE un es tā gribu piedzerties un man vnk to vajag aaaaaaa bet es nevaru, jo man rīt jāceļas 05os, lai izstrebtu šodien savārītos sūdus.

eu, un ko domāt, ja pazvana no Francijas vēstniecības, sasveicinās un vienkārši paprasa, ko man izsaka cilvēks *Vārds* *Uzvārds*. es patiešām apjuku, nezināju, ko atbildēt. galvenais es to cilvēku pazinu ļoti nosacīti un pēdējoreiz tikāmies pirms hmm 8iem gadiem, laikam