atklāti sakot tādas neaprakstāmas skumjas iekšā. es vnk sēžu savā pasaules skumjākajā istabā, klausos iļģus un aizmirstos. īstenībā neaizmirstos, drīzāk atceros un domāju kā būtu bijis, ja nebūtu pieļāvis visas tās kļūdas šajos pēdējos gados. fuck cik daudz sūda ir sadarīts. šausmas. es neesmu pašpietiekams. es sevi maldinu. man vajag blakām kādu.