visur apkārt jūtams nāves aromāts

un man ir iepatikusies meitene X. vai es kko mēģināšu ? LOL, nē. es labāk aiziešu pēc viskijkolas.

esmu nolicis atzīmi, ka ja ,sagaidot savu 25 gadu jubileju, nejutīšos laimīgs ar savu dzīvi, es visu piedrāzīšu un pametīšu. pametīšu darbu, draugus, ģimeni, sportu, pilnīgi visu un braukšu prom. sākšu visu no nulles kkur Spānijā vai Portugālē. tā, ka tiešām no nulles. strādāšu uz lauka, lasīšu kkādus stādus. pohuj. bet es vismaz mēģināšu. un ja arī tad neatradīšu to, ko meklēju. nu tad tiešām vairāk nekam nav jēgas. nodzeršu sevi līdz ...

man ir precīzi gads un 4 mēneši laika. mainīties var daudzkas un ļooooooti ātri. bet pagaidām nekas par to neliecina.

braucu mašīnā ar nosacītu draugu un viņš man stāstija, ka viņam jau gadu ir nopietnas attiecības, viņiem ir kredītā neliela mājiņa pierīgā un ir pieteicies bērniņš. es protams feikoju smaidu un apsveicu viņu. tad viņš stāstija cik daudz darāmā mājā, kā pavada brīvo laiku ar nu jau visticamāk topošo sievu un vispār cik ideāli tur viss viņiem. es klausijos, klausijos un tikai pie sevis domāju cik ļoti es to visu negribu nekad un, ka man tas viss nekad arī nebūs.

i'm not afraid to die anymore, i've done it already

man patīk, ka esmu sasniedzis to līmeni, ka spēju brīvi iet dzert uz bāriem viens pats, man nav vairs nepieciešama kompānija, esmu pašpietiekams. un es neizskatos no malas bēdīgi- esmu labi ģērbts, kopts, nelīmējos gar sienām un dzeru labu alkoholu.un man ik pa laikam sit kanti pretējā dzimuma pārstāves, bet es viņas pasūtu, jo man viņas neinteresē. es gribu vienkārši dzert viens un aizmirsties. man tie laiki "iet uz bāru/klubu, lai moš iepazītos ar mūža mīlestību vai vismaz nopistos" jau beidzās kad man bija 20. tagad man vienkārši interesē alkohols. es dievinu alkoholu. dažāda veida.

es tik daudzko savā dzīvē esmu nogaršojis un pamēģinājis .. bet man ir viena lieta, kas nekad netiks pārspēta. tas ir KAUTKAS.

- Auksta kola no stikla pudeles ielietas skaistā stika glāzē ar 3 maziem ledus gabaliņiem. IZCILI.

Nezinu kā nosaukt manu pašreizējo dzīvi. vai es sāku pieaugt, vai deģenerējos vēl tālāk, vai emsu tā sapisies kā vēl nekad. es pats neko nesaprotu. brīžiem gribas nomirt, brīžiem atkal ir zaibis. hujzin.

nesen bārā runāju ar simpātisku meiteni,sarunas gaitā viņa lūdza lai pastāstu par sevi kautko, kāds es esmu. nu tad es īsi arī noteicu, ka esmu pārāk daudz strādājošs caurkritis sportists ar alkohola un narkotiku problēmām. īsti neatceros, kas notika tālāk, jo biju pārāk piedzēries. noteikti nepārgulējām.

es nostrādāju 14 dienas no vietas, tad vienu nobliežos un nodzerosun sāku ciklu no jauna

nu tik silti un sirsnīgi, ka pilnīgi apdirsties varētu