| Ļoti labi atceros to vakaru, kad viņa palūdza lai es viņu satieku un tas nesanāca, viņai uzmācās kkādi lohi vecā mark2, es ar durvīm iesitu pa pirkstiem un bija jāpaņem kaut kas, kas apstādinātu asinis un tad vēl nevarēja paiet garām tiem cilvēkiem... so, pēc tā vakara viņa spēra soli pretim tam cilvēkam, kurš nomira manā vietā. Mani tās atmiņas nomāc. |