Īsti nemāku pateikt, bet zinu, ka vēstures mācība kādu laiku pēc kara bija aizliegta vispāri un vēlāk atsākta ļoti sausā formā, t.i. vienkārši datumu un notikumu iegaumēšana bez isplestiem diskursiem.
Jāsaka arī to, ka Latvijā vēstures pietiek un noteikti tā ir pat bagātāka, jo lielās pilsētas ir dikti vecas, bet, cik atceros no skolas programmas deviņdesmitajos, kad mācījos, tas viss bija aizvietots ar postpadomju ideju - senlaiki, ēģipte, grieķija, visi tie eiropas garlaicīgie vasaļi un "lielā" krievija, tad vēl atsevišķi Latvijas jaunākā vēsture. Tik daudz kas palika ārpus bildes, tas ir vienkārši kauns.