Taisnību sakot, neesmu pārliecināts, ka ārzemnieku neciešana ir kas dabisks un universāls. Man šķiet, ka tas ir kondīcijas jautājums. Tas ir, ja cilvēkiem skolā stāsta, ka ārzemnieki, redz, brauc uz japānu strādāt, jo ārzemijā, redz, viss ir vienmēr slikti, tad tie cilvēki tam ticēs līdz paši netiks uz ārzemēm, kur viņus uztvers kā nabaga aziātus, kuri ir atbraukuši piepelnīties.

Japānas izglītības naratīvs mainās ļoti strauji un bija periods, kad tas nebija izolējoši konservatīvs, kā tagad. Tā perioda cilvēku attieksme pret ārzemniekiem ir ļoti normāla.

Starp citu, runājot par autismu, man šķiet, ka lielākai daļai vispāri sajēga par autismu nav, ir tikai kaut kāds iedalījums "normālajos" un "dīvaiņos, kuriem var darīt pāri". Ir svarīgi netikt otrajā grupā un tieši tur noder sīkstums un spēcīga nostāja. Bet nu, visi cilvēki ir individuāli un katram tas neder.