Jā, japāņiem veco ēku oriģinālu saglabāšana vispāri nav īpaši raksturīga. Par modernismu runājot, man liekas, ka Heygate, laikam, nav īsti labs piemērs. Heygate bija urbānā brutālisma piemērs, kura estētiskajai vērtībai var likt jautājuma zīmes, turklāt tas bija funkcionālisma paraugs un kad tā funkcija vairs nebija apmierināta, tas tika nojaukts.
Tokijā līdzīgas funkcionālas ēkas bija daudz un daudzas tika likvidētas, viena vai divas ir saglabātas šur un tur, tīri vēstures labad. Manā rajonā to vēl ir daudz, bet hej, tās ir kā pumpa uz deguna, pat vispārēji nejaukajā Tokijas ansamblī.
Par modernisma paraugu nojaukšanu runājot, Hotel Okura vecās ēkas likvidēšana ir viens liels un nesens piemērs. Daudzi architekti bija neapmierināti, bet nu, ar vietējo seismiskumu censties saglabāt vecās ēkas, laikam, ir vairāk bīstami nekā vērtīgi, tāpēc man nav par to nav viennozīmīga viedokļa.
Kad japāņi iemācīsies būvēt ēkas, kurām ir nozīmīga estētiskā vērtība, tad varēs runāt par veco ēku saglabāšanu. Pagaidām tā nav.