Par to laikam nevarēšu salikt veselu ierakstu, bet kritikai tomēr nepiekrītu.
Pirmkārt, Murakami ir daudz iedvesmojies no astoņdesmito gadu gara, kad naudas jautājums tik nopietns nebija. Turklāt, restorānos ēšana Āzijā vispāri nav nekāda greznības pazīme.
Nedabiski šķiet tas, ka viņa varoņi parasti dzīvo diezgan brīvu dzīvi, bez darba pienākumiem un tā, bet, ja padomā, dzīve ir arī pēc darba un brīvdienās, tāpēc īpašu problēmu arī tur nesaskatu.
Domāju, ka Murakami ir izaudzis labi nodrošinātā vidē, tāpēc viņa varoņi parasti ir tādas klases cilvēki, kuri var atļauties aizbraukt uz Havajiem kad viņiem sagribās, vai atvērt savu bāru Akasakā, turklāt viņiem ir brīvais laiks.
Kādreiz šķita, ka "vēja dziesmas" varoņi bija jocīgi amerikanizēti, bet Japāna pati pa sevi ir amerikanizēta, tāpēc uzzinot to visu tuvāk arī ar to nebija problēmu.