Kā ir laukos?
Manuprāt, visvairāk ir palieku no laikmeta, kurā ir laba ekonomika, daudz ko būvē un tā. Tāpēc Tokijā ir daudz septiņdesmito un astoņdesmito gadu "monumentu", bet deviņdesmito ir stipri mazāk. Tiesa, deviņdesmitie šeit bija tas, ko sauc par zaudēto desmitgadi.
To var redzēt arī architektūrā. Parasti deviņdesmito gadu ēkām ir atmosfēra, no kuras gribās aizbēgt: pelēks un melns akmens visur kur vajadzētu un nevajadzētu, relatīvi šauras koplietošanas telpas, telpu plānojums kurā par cilvēku domas nebija, nereti var sastapt tā laika stila bronzas skulptūras.