Mana doma bija tāda, ka lietas var skatīt caur dažādām prizmām un sausa, pragmātiska fizisko procesu mijiedarbība ir viena prizma, bet apzinātā pasaule, izjūtas un tt. ir cita prizma. Lietas nekļūst no tā patiesas vai nepatiesas, mainās konteksts. Tāpēc var domāt par fiziku un procesu mijiedarbību, lai cik maz saprasti tie ir, bet var arī par to nedomāt un vienkārši baudīt laiku.